Neņemot vērā septiņus pērn izveidotos aktīvos ieguldījumu plānus, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, 10 aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums 2018. gada laikā bija robežās no -10,96% līdz -2,65%, četru sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -5,33% līdz -2,88%, savukārt, neņemot vērā vienu pērn izveidoto konservatīvo ieguldījumu plānu, septiņu konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -2,77% līdz -0,38%.
No aktīvajiem ieguldījumu plāniem mazāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Indexo izaugsme 47-57", kura ienesīgums ir -2,65%, seko ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" aktīvais ieguldījumu plāns "INVL ekstra 47+", kura ienesīgums ir -3,96%, un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" aktīvais ieguldījumu plāns "Dinamika", kura ienesīgums ir -4,29%.
Savukārt lielākais negatīvais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" (iepriekš "Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība") pārvaldītajam ieguldījumu plānam "Gauja", kura ienesīgums bija -10,96%, "ABLV Asset Management" pārvaldītajam pensiju plānam "ABLV aktīvais ieguldījumu plāns", kura ienesīgums bija -8,44%, un "SEB Wealth Management" pārvaldītajam pensiju plānam "SEB Eiropas plāns", kura ienesīgums bija -7,94%.
Joprojām populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem 2019.gada sākumā bija "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" aktīvais ieguldījumu plāns "Dinamika", kuram bija 423 189 dalībnieki (2017. gada beigās - 422 939 dalībnieki). Otrs populārākais bija "SEB Wealth Management" pārvaldītais "SEB aktīvais plāns", kuram pievienojušies 138 532 dalībnieki (139 356 dalībnieki), savukārt trešais populārākais ieguldījumu plāns, kuram pievienojušies 124 985 dalībnieki (128 293 dalībnieki), bija "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL aktīvais ieguldījumu plāns".
Dati arī liecina, ka no septiņiem pērn izveidotajiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, visvairāk dalībnieku šā gada sākumā bija "SEB Wealth Management" pārvaldītajam "SEB dinamiskais plāns" - 8552 dalībnieki, seko "Indexo" pensiju plāns "Indexo jauda 16-50" - 6263 dalībnieki un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" ieguldījumu plāns "1990+" - 2749 dalībnieki.
Neņemot vērā pērn izveidoto konservatīvo ieguldījumu plānu, no septiņiem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem mazākais negatīvais ienesīgums gada laikā bija "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" ieguldījumu plānam "Stabilitāte", proti, -0,38%, kamēr sliktākais rezultāts bija "CBL Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "CBL universālais ieguldījumu plāns", proti, -2,77%.
"Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Stabilitāte" joprojām ir populārākais konservatīvais ieguldījumu plāns - tam pievienojušies 117 587 dalībnieki (2017. gada beigās - 119 369 dalībnieki).
Savukārt starp četriem sabalansētajiem ieguldījumu plāniem mazākais negatīvais ienesīgums gada laikā bija "INVL Asset Management" ieguldījumu plānam "INVL komforts 53+", kura ienesīgums ir -2,88%, bet sliktākais rezultāts bija "PNB Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "Venta", kura ienesīgums bija -5,33%.
Ekonomisti - aina likumsakarīga globālo finanšu tirgu lejupslīdei
Ekonomisti skaidro, ka šāda aina ir likumsakarīgs iznākums pērn piedzīvotajai globālo finanšu tirgu lejupslīdei, tomēr uzsver, ka satraukties nevajadzētu, jo pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā. Tiesa, arī nākamais gads starptautiskajā finanšu pasaulē solās būt sarežģīts.
"Ģeopolitiskie riski saglabājas ļoti augsti un Eiropā joprojām ir neskaidrība par tālāko attīstību "Brexit" jautājumā. Protekcionisma sekas sāk parādīties ekonomikas rādītājos un finanšu tirgi ir pirmie, kas reaģē uz kaut kādām izmaiņām," teicis Latvijas bankas ekonomists Erlands Krongorns.
Krongorns arī piezīmē: "Dažkārt tā reakcija var būt arī pārspīlēta. Un ja tagad mēs redzam kādu agresīvāku fondu kritumu, tas nenozīmē, ka mums visiem vajag pāriet uz konservatīviem fondiem vai kaut kā tā, jo ilgtermiņā – ja līdz pensionēšanās vecumam ir palikuši 20 gadi vai vairāk, noteikti var palikt agresīvā fondā".
KONTEKSTS:
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
