Visiem iznākt no ēnas! VID sāks pārbaudīt ar «Bolt» un «Yandex. Taxi» platformām strādājošus taksometru vadītājus

Taksometru pārvadājumu nozarē, kur tradicionāli ir liela “pelēkā zona”, gaidāmas pārmaiņas – Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen sācis saņemt datus par braucieniem, kas veikti, izmantojot mobilās lietotnes. Jau jūlijā VID darbinieki sāks analizēt, kuri taksometru vadītāji krāpjas.

“Mēs taksometru pārvadājumu nozarē visasāk izjūtam, kad pieprasījums pēc pakalpojumiem pieaug vai sarūk,” teic “Bolt” vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis. “Vislielākais apgrozījuma kritums bija aprīlī, kad pieprasījums pēc taksometru pakalpojumiem bija apmēram 25% no “pirmskovida” laiku normas. Pēc tam pirmais šoks beidzās, un cilvēki pakāpeniski sāka atgriezties pie normālas dzīves. Jūnijā esam izauguši līdz 50% līmenim, un pieprasījums turpina pamazām kāpt.”

Cik taksometru vadītāju Latvijā sniedz pakalpojumus, izmantojot lietotni “Bolt”, Ķezberis nesaka, norādot, ka to dara simtiem šoferu, un viņu skaits ir stabilizējies.

Koronavīrusa izplatīšanās laikā apmēram trešdaļa aktīvo vadītāju pārtraukuši braukt – droši vien saņem dīkstāves pabalstu. Klientu piesaistīšanai epidēmijas pirmajos mēnešos cenas “Bolt” nepazemināja, lai gan pirms epidēmijas regulāri mēdza piedāvāt 10-30% atlaides. “Tas bija smags lēmums, taču mēs nolēmām neveicināt braucienus bez vajadzības. Aprobežojāmies ar jostu savilkšanu, pārskatījām savus izdevumus,” saka Ķezberis.

Viens no jaunievedumiem epidēmijas laikā, kas ir aktuāls arī tagad, - lietotnē pievienota iespēja “Protect” (aizsardzība): to izvēloties, klients izsauc mašīnu, kuras salonā ir uzstādīta šķērssiena, kas šķir pasažieri no vadītāja. Pēc LSM.lv novērojumiem, tāda brauciena cena neatšķiras no standartcenas. “Kad sākās epidēmija, mēs veicām eksperimentus ar gaisa plūsmām, kā tās cirkulē mašīnas salonā. Galu galā konstatējām – pat pašizgatavota starpsiena, ja tā ir pareizi uzstādīta, dod labu izolējošo efektu,” saka Ķezberis. “Daļa vadītāju paši vērsās pie “Bolt” ar tādu iniciatīvu un ierīkoja starpsienas. Laimīgā kārtā Latvijā vīrusa izplatība tomēr nebija tika liela kā citās valstīs.”

Taksometru firmas "Bolt" automobilis.

Par to, ka Latvijai veicies un koronavīruss mūsu valsti skāris salīdzinoši maz (saslimstības, nevis pieprasījuma krituma ziņā), sarakstē ar LSM.lv pavēstīja arī “Yandex. Taxi” reģionālais direktors Stasis Brilis. Netieši par to liecina arī šāds fakts - kompānija, kas darbojas 18 valstīs, aprīlī izveidojusi īpašu fondu to taksometru vadītāju finansiālajam atbalstam, kuri saslimuši ar Covid-19. Taču atšķirībā no daudzām citām valstīm “Yandex. Taxi” partneriem Rīgā vadītāju saslimšanas gadījumu epidēmijas laikā nebija. “Tas liecina par to, ka aizsargājošie pasākumi bija pietiekami,” uzskata Brilis.

No otras puses, atšķirībā no vietējiem tradicionālajiem taksometru operatoriem, kuriem vienkāršāk kontrolēt savus darbiniekus, mobilās lietotnes būtībā ir tikai starpnieki, kas piedāvā tehnisko risinājumu. Lietotņu operatoriem atliek vienīgi informēt taksometru vadītājus par nepieciešamajiem dezinfekcijas un distancēšanās pasākumiem un pēc tam paļauties uz apzinīgumu – un arī uz bailēm. Tā, pēc “Bolt” vadītāja teiktā, vairākumam zīmola šoferu šis darbs ir pamatnodarbošanās, nevis vaļasprieks, “tāpēc viņu pašu interesēs ir nesaslimt, lai viņi varētu strādāt”.

Kad pieprasījums pēc taksometriem atgriezīsies “pirmskovida” līmenī? Visdrīzāk tikai pēc tam, kad būs izstrādāta vakcīna, uzskata “Bolt” vadītājs. Savukārt “Yandex. Taxi” pārstāvis pavēstīja, ka jūnijā pieprasījums pēc taksometru pakalpojumiem divkāršojies salīdzinājumā ar situāciju maija sākumā, tomēr vēl nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Daļēji glābj biznesa blakusvirzieni – abas kompānijas aktivizējušās piegādes jomā un arī piegādā pārtiku, medikamentus un korporatīvos sūtījumus.

Latvijas taksometru vadītāju reģistrā ir apmēram 7300 cilvēku – par spīti krīzei, kopš gada sākuma to skaits pieaudzis par vairākiem simtiem. Starp citu, vairākums strādā tikai epizodiski, liela pieprasījuma periodos – piektdienu vakaros, svētkos, saka Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš.

Valsts problēma ir tāda, ka taksometru nozare tradicionāli ir “pelēkā zona”, kurā daļa spēlētāju strādā nelegāli un nemaksā nodokļus.

Pirms gada VID vadītāja Ieva Jaunzeme pat iekļāva taksometrus to nozaru TOP-3 (līdz ar būvniecību un restorānu biznesu), kur ir vislielākā “pelēkās” ekonomikas daļa. Līdzīgas aizdomas agrāk izteicis arī Autotransporta direkcijas vadītājs.

“Šīs aizdomas joprojām ir aktuālas,” tagad saka Godiņš. “Kopš gada sākuma uzlabojies tas, ka tas pats “Bolt” tagad vairāk kontrolē pārvadātājus, kuri strādā, izmantojot tā lietotni. Tomēr mēs laiku pa laikam saņemam informāciju, ka daži vadītāji tomēr sniedz pakalpojumus, lai gan viņiem nav reģistrācijas un licences.

Dažkārt klienti saskārušies ar situācijām, kad vadītājs nemaz nav sapratis latviski.

Tādi gadījumi bijuši arī ar vietējiem taksistiem, taču pēdējos gados diezgan daudz saskaras ar šoferiem ārzemniekiem, kuri meklē iespēju nopelnīt Latvijā. Bija gadījums, kad tika bloķēta “Yandex. Taxi” platforma, jo kompānija nebija reģistrēta Autotransporta direkcijas datu bāzē. Ceru, ka drīzumā taksometru nozare kļūs “baltāka” nekā agrāk.”

Tagad abas Latvijā strādājošās mobilās platformas – “Bolt” un “Yandex. Taxi” - datus par braucieniem, kas veikti ar to lietotņu starpniecību, pārsūta VID. Taču tā ir jauna prakse, un VID vēl nav sācis analizēt šos datus, saka Godiņš.  

Viedtālruņu aplikācija "Bolt"

“Analīze sāksies pārskatāmā nākotnē (jūlijā, bet pašlaik tiek izstrādāts tehniskais risinājums, LSM.lv pavēstīja VID.) Es runāju ar VID vadītāju Ievu Jaunzemi, un viņa piekrita tam, ka arī mums būs piekļuve šiem datiem. Savukārt “Yandex. Taxi” un “Bolt” pārstāvji piekrituši sekot, lai pakalpojumus nesniegtu vadītāji bez licences un bez reģistrācijas. Īpaša darba grupa pašlaik izstrādā tehniskos risinājumus, kā padarīt apmaiņu ar informāciju efektīvāku, lai VID varētu ātri konstatēt, kura taksometru kompānija krāpjas ar nodokļiem. Tuvākajā nākotnē mūsu priekšlikumi tiks nosūtīti Satiksmes ministrijai, un tur izvērtēs nepieciešamību mainīt normatīvos aktus.”  

Vispār nozarē daudz kas jāmaina, uzskata Kristiāns Godiņš. “Pirmais – un to mēs bieži dzirdam no nozares pārstāvjiem – ir licencēšana, kas pašlaik ir sašķelta pa lielajām pilsētām un reģioniem.

Gala rezultātā vajadzīgas daudzas dažādas licences tiem, kuri grib strādāt dažādos reģionos. Tas ir neērti, vajadzīga centralizācija.

Otrais – attiecībā uz mobilo platformu datu apmaiņu un to analīzi – mums nepieciešama piekļuve šiem datiem, lai operatīvi reaģētu uz situāciju. Trešais – jautājums par nodokļu nomaksu. Taču te ir svarīgs VID viedoklis, kādu modeli tur uzskata par labāku. Pašiem pārvadātājiem viedokļi par to atšķiras atkarībā no viņu biznesa modeļa.”

Attiecībā par nodokļiem – Latvija varētu pārņemt Igaunijas atvieglotā nodokļu režīma pieredzi, uzskata Godiņš (par tādu praksi LSM.lv sniedza pozitīvu atsauksmi “Rīgas Taksometru parka” vadītājs Kaspars Muižnieks). “Esmu iepazinies ar Igaunijas regulējumu, tostarp esmu to apspriedis ar “Bolt”, kas strādā arī Igaunijā.

Tur nodokļi no taksometru vadītājiem privātpersonām tiek iekasēti atkarībā no apgrozījuma - ja tas ir līdz 25 tūkstošiem eiro gadā, tad likme ir 20%, bet no summas virs 25 tūkstošiem eiro gadā likme ir 40%.

Mēs tādu modeli piedāvāsim apspriešanai, paskatīsimies, kā reaģēs VID un Finanšu ministrija. No kontroles viedokļa tāds modelis būtu vienkāršāks.”

VID nekomentēja, cik lielas ir iespējas Latvijā izmantot šo Igaunijas pieredzi. Pēc VID preses sekretāra Andreja Vaivara teiktā, šo ideju vērtēs Finanšu ministrija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti