Līdz ar koronavīrusa pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu rodas iespēja rīkot arī pirmās politisko līderu klātienes tikšanās. Šajās dienās uz šādu tikšanos bija pulcējušies arī četru Višegradas grupas valstu – Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas – premjerministri. Viņu sarunu uzmanības centrā bija diskusijas par Eiropas Savienības piedāvāto 750 miljardus eiro apjomīgo ekonomiskās atkopšanās fondu. Šis jaunais Eiropas Savienības plāns ir izpelnījies dažu dalībvalstu kritiku, un kritizētāju vidū ir arī Višegradas valstis.
Slovākijas premjers Igors Matovičs paudis pārliecību, ka būtu jāizvairās no situācijas, kad valstis ar faktiski vienādu iedzīvotāju skaitu un vienādu iekšzemes kopproduktu Eiropas dienvidos iegūtu lielāku atbalstu nekā Centrāleiropas valstis.
Šādam viedoklim piekrīt arī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Viņaprāt, bagātākajām valstīm Eiropas budžetā būtu jāiemaksā lielākas summas, bet palīdzību no jaunā fonda tām nevajadzētu saņemt.
Tieši tāpēc Moraveckis solījis pievērst vislielāko uzmanību pieejamo līdzekļu godīgai sadalei: “Ir ļoti svarīgi piemērot godīgus principus.
Un godīgi ir atzīt, ka mazāk turīgās valstis atrodas tieši Centrāleiropā. Tās nevar nostādīt neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar turīgākajām valstīm.
Mēs cenšamies visaptveroši skatīties uz visu budžeta politiku, daudzgadu budžeta ietvaru un šo rekonstrukcijas fondu. Mēs uzskatām, ka rekonstrukcijas atbalsta fonda atbalstīta kohēzijas un lauksaimniecības politika sniegtu daudz lielāku ieguldījumu, lai atkoptos no koronavīrusa pandēmijas. Tāpēc, mūsuprāt, šis ir solis pareizajā virzienā. Šajā sarunu posmā tas noteikti ir nozīmīgs panākums, taču mēs rūpīgi sekosim fondu godīgai sadalei.”
Nevarētu gan teikt, ka Višegradas valstu starpā valda pilnīga vienprātība. Tradicionālais Eiropas Savienības kritiķis, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns atzinis, ka, lai arī filozofiski Eiropas piedāvājums ievērojami atšķiroties no Ungārijas uzskatiem, Budapešta pagaidām uz šo iniciatīvu tomēr skatās pozitīvi.
“Ungārija uzskata, ka nauda no sākuma ir jānopelna un tikai tad jātērē. Ja kāds vēlas mainīt šo kārtību, piemēram, kredītus, tad viņam ir arī uz to jāstrādā un jāuzņemas riski. Tā ir mūsu filozofiskā pārliecība. Taču es tagad saprotu, ka Eiropas Savienība atbalsta pilnīgi citu pieeju. Taču mēs saprotam, ka šajos ārkārtas apstākļos ir nepieciešama nepierasta pieeja, tāpēc mēs pozitīvi skatāmies uz Eiropas lēmumiem.
Mēs atzinīgi vērtējam šos Eiropas piedāvājumus, taču priekšā vēl daudz darāmā, lai tiktu vaļā no vairākām absurdām lietām.
Mums nav pieņemams, ka kopumā no palīdzības fonda vislielāko daļu līdzekļu saņēma tieši bagātākās, nevis nabadzīgākās valstis. Šī morālā problēma nedrīkst saglabāties,” sacīja Orbāns.
Ceturtais premjerministrs – Višegradas grupas prezidējošās valsts Čehijas premjers – Andrejs Babišs ir pārliecināts, ka galīgo atbalsta finansējuma sadali vajadzētu noteikt vien pēc tam, kad nākamā gada sākumā būs izvērtēts katras dalībvalsts iekšzemes kopprodukta kritums.
Eiropadome jauno ekonomikas atbalsta piedāvājumu apspriedīs jau pēc nedēļas - 19. jūnijā.
