Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma netiks attiecināta, informē Saeimas Preses dienests.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka darbiniekam, veicot darba pienākumus, ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu.
Likuma grozījumus konceptuāli atbalstīja 55 deputāti, tostarp no pašreizējām varas partijām – NA, "Vienotības" un Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības. Pret likuma izmaiņām bija 20 deputāti no opozīcijā esošās partijas "Saskaņa", bet balsojumā atturējās viens deputāts – kādreizējais "Vienotības" politiķis Anrijs Matīss, kurš pievienojies "Saskaņai".
Diskusijas par to, cik tiesīgi ir darba devēji prasīt konkrētas svešvalodas zināšanas, ar ko patiesībā vairāk domāta krievu valoda, noris visu 12.Saeimas sasaukuma laiku. Pret rosināto aizliegumu iestājās uzņēmumus pārstāvošās organizācijas.
Tikmēr likuma grozījumu aizstāvji norādījuši, ka darba sludinājumos svešvalodas prasmi mēdz prasīt ne tikai apkalpojošajā sfērā strādājošajiem, bet arī jomās, kur darba pienākumi nav saistīti ar svešvalodas lietošanu, piemēram, apkopējiem, atslēdzniekiem.
NA paziņojumā medijiem norāda, ka likumprojekts tapis, "lai pārtrauktu latviešu jauniešu lingvistisko diskrimināciju".
Likuma grozījumi paredz, ka, organizējot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt "nesamērīgi augstas prasības darba ņēmēju svešvalodu prasmes pārbaudei". Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tajos gadījumos, ja darba ņēmējs viņam noteiktos pienākumus un uzdevumus bez attiecīgās svešvalodas prasmes nevar paveikt.
"Lai paplašinātu latviešu valodas lietošanas telpu, likums tiek papildināts arī ar pantu, kurā noteiktas darbinieka tiesības darba pienākumu veikšanas laikā saziņai ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā ieguvušas uzturēšanās atļaujas, izmantot tikai valsts valodu," skaidro NA.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Ilmārs Latkovskis, aizstāvot šādu ierobežojumu nepieciešamību, uzsvēra: “Nevar visu dzīvi pakļaut tirgus likumiem. Valsts nav tirgus no rīta līdz vakaram.”
Priekšlikumi likuma grozījumiem otrajā lasījumā jāiesniedz līdz 11.septembrim. Likuma grozījumi vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
Šis likumprojekts iepriekš neguva atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.
