Virza tālāk aizliegumu banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ministru kabinets otrdien, 19,jūnijā, akceptēja un nolēma izskatīšanai Saeimā virzīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas citstarp paredz aizliegumu bankas akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē vai arī būt par bankas augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku. 

FM informē, ka šis aizliegumu attiektos uz kredītiestādes akcionāru – fizisku personu ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10% un vairāk). Akcionāra dalību kredītiestādes padomē nav plānots ierobežot.

"Neatkarīga un efektīva kredītiestādes padome labāk nodrošina ne tikai noguldītāju, bet arī mazākuma akcionāru intereses, kā arī vairāk rūpējas par savu un bankas reputāciju, un vairāk disciplinē valdi," skaidro FM.

Vēl likumprojektā noteikts, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītie kredītiestādes darbinieki nedrīkstēs būt sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta).

Tāpat finanšu pakalpojumus kredītiestādēs nevarēs sniegt tādas personas, kurām ir aktīvs fiziskās personas maksātnespējas process un nav pagājis viens gads kopš maksātnespējas procesa beigām.

"Šādi nosacījumi iekļauti, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī sargātu klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu," norāda FM.

Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimā.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs paziņojumā medijiem atzīst, ka bankas akcionāra darbs valdē rada riskus, jo uzņēmuma padomes efektīva darba priekšnoteikums saskaņā ar OECD korporatīvās pārvaldības principiem ir skaidrs pienākumu un atbildības sadalījums starp akcionāru sapulci, padomi un valdi. 

Tomēr, viņaprāt, maz ticams, ka padomes darba efektivitāte automātiski uzlabosies, ja valdē nebūs bankas akcionārs. Turklāt šāds risinājums ir netipisks, tāpēc, pēc Grafa domām, būtu jāpēta, kā citās valstīs šādi riski tiek mazināti.

"Priekšnoteikums, kas veicina labas pārvaldības ieviešanu uzņēmumā, ir neatkarīgi padomes locekļi.  Arvien biežāk dzirdam par starptautisko praksi, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi no uzņēmuma un tā valdes, kā arī akcionāriem, tādējādi nodrošinot maksimāli objektīvu padomes darbu ar mērķi veicināt uzņēmuma vērtības ilgtermiņa pieaugumu un darbības efektivitāti. Šāds regulējums ieviests visās Baltijas valstīs attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem. Vai banku sektorā nebūtu laiks nostiprināt prasības par neatkarīgiem padomes locekļiem?" spriež eksperts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti