Virsstundas arī turpmāk būs jāapmaksā dubulti

Lai gan darba devēju organizācijas bija rosinājušas mazināt virsstundu darba apmaksu, tomēr, lemjot par grozījumiem Darba likumā, parlaments atstājis negrozītu esošo sistēmu, kas liek virsstundas apmaksāt dubulti. Tomēr Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēmusi virkni citu apjomīgu grozījumu Darba likumā - kopumā izmaiņas skar 37 likuma pantus. Grozījumi stāsies spēkā no nākamā gada.

Darba devēji pērn rosināja pārskatīt esošo virsstundu apmaksas modeli, norādot ka piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā Latvijā ir 100%, bet Igaunijā un Lietuvā piemaksa par virsstundu darbu ir noteikta 50% apmērā. Tam asi iebilda arodbiedrības, līdz ar to organizācijām neizdevās savstarpēji vienoties.

Lai gan Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma ilgās diskusijās tapušos Darba likuma grozījumus, tajos nav iekļautas izmaiņas attiecībā uz virsstundu apmaksu.

Par Darba likuma grozījumiem atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzsver, ka Darba likuma grozījumos iekļautas tikai tās normas, par ko panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem, proti, arodbiedrībām un darba devējiem: „Ir pamats uzskatīt, ka šis likumprojekts ir visu pušu panākts kompromiss, bet priekšlikumi, par kuriem sociālie partneri nespēja vienoties, šajā likumprojektā nav iekļauti. Likumprojektā ir iekļauti gan priekšlikumi, kas precizē esošo regulējumu un paredzams, ka tādējādi tiks nodrošināta efektīvāka šo jautājumu ieviešana praksē, gan arī tādi, kas paredz jaunievedumus un līdz šim nav tikuši regulēti.”

Ņemot vērā uzstādījumu, ka izmaiņas jāsaskaņo ar arodbiedrībām un darba devējiem, komisijas atbalstu nav guvuši vairāki deputātu priekšlikumi. Viskaismīgākās debates izraisīja deputātes Initas Bišofas priekšlikums mainīt virsstundu apmaksas kārtību, dažos gadījumos samazinot samaksu par virsstundu darbu. „Komisijas sēdē uzņēmēji runāja par konkurētspēju citu Baltijas valstu vidū. Gatavojot priekšlikumu, es lūdzu Ekonomikas ministrijai datus, kas apliecina, ka Latvijā 77% ir mazie un vidējie uzņēmumi. Norma, ka par virsstundām maksā 100%, pastāv jau no Padomju Savienības laikiem, kad bija cita valsts iekārta, cits finansējums un uzņēmumu lielums,” norāda Bišofa.

Atbalstu šim priekšlikumam pauda arī deputāts Gunārs Igaunis, kurš uzsver, ka likumā iekļautā prasība par virsstundu darbu maksāt piemaksu 100% apmērā no algas, praksē bieži tiek pārkāpta un rada būtisku slogu uzņēmējiem: „Atbrauc mašīna, kas mums ir jāizkrauj, mašīna nostāvējusi uz robežas krietnu laiku. Viņa atbrauc ne darba laikā, pēc darba laika krietni, teiksim, divas stundas pēc. Un mašīna atrodas loģistikas posmā, kur skaidri zināms, ka uzņēmējam jālaiž prom tā mašīna agri no rīta, un jāzaudē, jāmaksā soda nauda vai nu jāmaksā tam strādniekam papildus samaksa par darba stundām.”

Saeimas vairākums šo priekšlikumu noraidīja, taču, kā Saeimas sēdē uzsvēra Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča, par iespējamām izmaiņām virsstundu darba apmaksā vēl diskutēs Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.

Darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus.

Darba līgumā nedrīkstēs iekļaut noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Līgums tāpat kā līdz šim būs jāslēdz latviešu valodā, bet gadījumā, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību un novērstu iespēju krāpties, darba līgumus noformējot ar atpakaļejošu datumu, darba devējam būs jānodrošina noslēgto darba līgumu uzglabāšana un uzrādīšana kontrolējošām institūcijām.

Tāpat grozījumi paredz iespēju darba devējam nepielaist darbinieku pie darba, ja veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu. Šādos gadījumos darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam šā likuma noteikto atlīdzību par laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie darba.

Maksimālais laiks, uz kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, pagarināts no trim uz pieciem gadiem. Šāds solis ļaus paaugstināt mūsu valsts konkurētspēju un izlīdzināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs maksimālais termiņš jau patlaban ir pieci gadi.

Paredzēts arī no 30 uz 60 dienām pagarināt laikposmu, kurā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju būs uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu iespēju negodprātīgi slēgt terminētos darba līgumus gadījumos, kad darba devējam darbinieki ir nepieciešami pastāvīgā darbā.

Likums paredz pienākumu darba devējam izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbinieks ir atstādināts no darba.

Darbiniekam, kura aprūpē ir viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam, tiek paredzētas tiesības uz vismaz vienu apmaksātu papildatvaļinājuma dienu gadā. Paredzēts arī, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Attiecībā uz atpūtas dienu pēc asins nodošanas likumā noteikts, ka darbinieks, vienojoties ar darba devēju, to var izmantot citā laikā, bet ne vēlāk kā gadu pēc asins nodošanas. Darba devējam būs pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendārā gada laikā. Patlaban ne dienu skaits, ne to izmantošanas termiņš likumā nav ierobežots.

Darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, īpaša aizsardzība tiks ierobežota laikā, proti, līdz bērna divu gadu vecumam. Tādējādi tiks ievērots samērīguma princips starp darba devēja un darbinieka interesēm.

Grozījumi paredz elastīgāku regulējumu atvaļinājuma naudas izmaksai. Pēc darbinieka pieprasījuma to varēs izmaksāt citā laikā, piemēram, kopā ar nākamo algu. Patlaban likums nosaka – atvaļinājuma nauda jāizmaksā ne vēlāk kā dienu pirms atvaļinājuma sākuma.

Papildināts arī Darba likuma pants, kas paredz darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni.

Savlaicīgi paziņojot darba devējam, īslaicīgā prombūtnē varēs atrasties darbinieks, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī, lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja to nav iespējams veikt ārpus darba laika.

Likumā precizēti ierobežojumi, kas attiecināmi uz izdarāmiem ieturējumiem no darba samaksas. Ja darba devējs veic ieturējumus, lai atlīdzinātu viņam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Darba likuma grozījumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti