Ārpus Rīgas

Mārīte Jankeleviča par Stendes industriālā parka un Mērsraga ostas sadarbības projektu

Ārpus Rīgas

Nozares eksperts: Poļi glābj piena zemniekus, bet par to nevar vienkārši priecāties

Vinteri dubultojuši sēklas gurķu platības; sāk vākt otrās aprites gurķus

Vinteru ģimenes saimniecībā dubulto sēklas gurķu platības

Šajās dienās Vinteru ģimenes zemnieku saimniecībā «Līgo» Jelgavas novadā sāk ievākt šā gada gurķu sēklinieku otro ražu. Ar sēklas materiāla audzēšanu Vinteri nodarbojas kopš 2012. gada nogales, kad vieni no retajiem zemniekiem izlēma biogāzes sadedzināšanas un elektrības ražošanas procesā iegūto siltumu nelaist debesīs, bet izmantot lietderīgi. Šogad segtās platības dubultotas, siltumnīcās divos hektāros divas reizes gadā ienākas 43 šķirņu gurķi, turklāt kopā ar attīstību līdz vairāk nekā 30 izaudzis arī nodarbināto skaits.

Pa asfaltēto ceļu iebraucot Vinteru ģimenes zemnieku saimniecības pagalmā, pirmais iespaids rāda, ka tā ir milzīga dārzkopības saimniecība, jo ceļa kreisajā pusē garās rindās slejas plašas stiklotas siltumnīcas. Garie gurķi tur pašlaik ir tik milzīgi, ka nezinātāji mēdzot jautāt, vai Vinteri siltumnīcās audzē kabačus. Tomēr

sēklas gurķu audzēšana divos hektāros ir tikai daļa no saimniecības «Līgo» darba profiliem - pamatnozare ar vairāk nekā 1300 hektāriem iekoptas zemes arvien ir graudkopība. Izaudzētā kukurūza gada laikā pārtop biogāzē. Savukārt iegūto siltumu liek lietā siltumnīcās.

Tur pēc Jāņiem izstādīti otrās aprites gurķi, kam ļauj briest un gatavināt sēklas. Par katru gurķu rindu no iestādīšanas līdz pat sēklu sabēršanai maisos ir atbildīga konkrēta strādniece, stāsta siltumnīcu kompleksa vadītāja Signija Vintere:

''Ir četri mātes augi, un piektais ir tēva augs. Kad izaug līdz ziedēšanai, parasti pie sestā lapas sāk apputeksnēt. Katrai rindai ir sava kopēja. (..) Viņa iet pa rindu, ņem no tēvišķā auga tēva ziedu, apputeksnē mātišķo un aizver ciet ar drātīti. (..) Katrai šķirnei ir sava krāsa, savs numurs. Šķirņu nosaukumus mēs nezinām, ir tikai numurs. Interesanti, ka garajā gurķī sēklas ir tikai vienā septītajā daļā no visa gurķa. Katrai šķirnei individuāli ir sēklu pildījums. Piemēram, īsajā var būt pat 300 sēklas vienā gurķī, garajā pilnīgi normāli ir arī 100 - tā ir liela atšķirība.''

No apputeksnēšanas līdz sēklu gatavībai aizrit 11 nedēļas. Katra aprite ilgst piecus mēnešus, tādējādi siltumnīcās nosacīti brīvi ir divi mēneši gadā.

Tagad otrajā apritē novākti pirmie – tā sauktie kritušie gurķi.

''Kad mēs tos novācam, viņi septiņas dienas nostāvas, astotajā dienā griežam nost to daļu, kur ir sēkla, un metam ārā to daļu, kur nav sēklu. No garajiem lielākā gurķa daļa tiek mesta ārā - vedam uz biogāzes ražotni, tā kā nav atkritumu,'' rāda Signija Vintere.

Vēl pēc dienas apgraizītajiem gurķiem izurbj vidu, saimniekošanas ciklu izrāda Signija:

''Izurbj ārā sēklu ar visu masu, kas ir gurķī iekšā, (..) pa nakti uzrūgst tā masa, tad pielej skābi un mazgā, un tad ļoti labi atdalās sēkla no visa šķīduma. Tad lej maisiņos.''

Pēc tam gurķu sēklas tiek skalotas, vienkāršos caurduros notecinātas un veļas centrifūgās nosusinātas. Pēc žāvēšanas īpašos skapjos vēlreiz atdala tukšās sēklas un citus piemaisījumus, bet augstākā labuma sēklu fasē desmitkilogramīgos maisos un nodod pasūtītājam – Holandē bāzētajai nozares gigantkompānijai «Monsanto». No tā brīža paiet vēl divi mēneši, kuros holandieši pārbauda sēklas dīgtspēju un citus kvalitātes rādītājus.

Abās siltumnīcās strādā ap 35 darbiniekiem. Viņi brauc no tuvējiem pagastiem, arī Bauskas un pat Rīgas. Izšķirošais strādniekiem ir pirmais gads, kad lielākās pārvaramās grūtības ir divas – muguras kaites un karstums vasarā.

''Lai trešo hektāru apsētu, droši vien jādomā par darbiniekiem, jo nav tā, ka... Šobrīd arī piecus vajag. Šeit ir darbs vēl sešām intensīvām nedēļām. Gaidu, ka pieteiksies. Katru sezonu jau kāds mainās, bet tas ir mazs procents. Tagad mums ir jaunā siltumnīca, tur visi darbinieki ir jauni, protams, pirmajā gadā mainās diezgan daudz. Bet vecajā siltumnīcā ir pastāvīgs kolektīvs, gribētu teikt,'' saka Signija.

Lai darbiniekus motivētu, sezonas beigās atlīdzību pārrēķina atkarībā no tā, cik kilogramu sēklas materiāla katra strādniece izaudzējusi.

Kā atklāj Signija Vintere, no viena hektāra vienā sezonā iegūst ap 800 – 900 kilogramu gurķu sēklu, ko pasūtītājs vēlāk safasē sīkāk un kā augstākās raudzes sēklas materiālu realizē profesionāliem gurķu audzētājiem.

Kā rāda «Lursoft» dati, par sēklas realizāciju saimniecība «Līgo» gadā saņem gandrīz 700 tūkstošus eiro. Ieņēmumi no biogāzes stacijā saražotās elektrības ir tikai par 130 tūkstošiem lielāki. Bet zemnieks Jānis Vinters par biogāzes nozari kļuvis bažīgs, jo valsts ar katru gadu samazina iepirkuma tarifu un radot citus šķēršļus. Nupat ar Zemkopības ministrijas rosinājumu nolemts, ka biogāzes ražotājiem vairs nepienāksies simt litru bezakcīzes degvielas.

''Kukurūzas audzēšanai izmanto ne jau 100 litrus, mēs saskaitījām - 270 litrus uz hektāru jāiztērē, tas ir viens. Un otrs - tarifs, no Jaunā gada ies vēl uz leju. Mums ir viena no vecākajām stacijām, pēc 10 gadu darbības mums ir tikai 80% no cenas;  var pienākt brīdis, kad jāskatās, kurā brīdī apstādināt. Kad beigsies, tad beigsies...'' rezumē Jānis Vinters.

Zemnieki gan norāda, ka biogāzes ieguves apturēšana nav tuvākajos plānos, turklāt siltumnīcu komplekss, kas šogad dubultots, varētu pastāvēt arī ar alternatīvām enerģijas piegādēm.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti