Viņķele: Pensiju indeksācija ir populistisks problēmas risinājums; cilvēku stāvokli tas neuzlabos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Grozījumi pensiju likumā, kas paredz pensiju indeksāciju, ir visvienkāršākais problēmas risinājums, kas sabiedrībā radīs sajūtu par taisnīgāku situāciju, taču nesniegs izmaiņas – labākājā gadījumā pensionārs klāt saņems vien deviņus eiro, Latvijas Televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” trešdien norādīja Saeimas deputāte un bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”). Viņai piekrist sliecās arī citi eksperti.

Pensijas indeksācija, kas tiek piedāvāta ar labu saukli “Uzlabosim mazo pensiju saņēmēju stāvokli”, ir visplakānaākais, visvienkāršakais, vipopulistiskākais risinājums. Maksimāli tie ir deviņi eiro klāt, bet tas cilvēku stāvoli neuzlabos. Tas rada iespaidu, ka ir taisnīgāk, bet, ja kāds mēģina pensionāriem iestāstīt, ka ievērojami palielināsies pensiju apmēru, tā ir apzināta vai netīša cilvēku maldināšana. Stāvokļa uzlabošanai ir citi mehānismi, to nevarēs izdarīt caur sociālo budžetu, totāli nesaārdot sociālās apdrošināšanas sistēmu,” pauda Viņķele.

Kā problēmas risinājumu Viņķele piedāvāja uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme paskaidroja, ka vidējais pensijas palielinājums būtu līdz četriem eiro, inflācijas apjomam sasniedzot 2% -viens līdz divi eiro. 

Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) piebilda, ka mazo pensiju saņēmējiem tik un tā pensiju indeksāciju aprēķinās proporcionāli, proti, tiem, kam mazas pensijas, būs mazāka piemaksa, kam lielas pensijas - lielāka.

Ašeradens arī norādīja uz to, ka šobrīd pensiju palielināšana nav iespējama. Viņš atgādināja, ka 2014. gadā valsts uzņēmās starptautiskas saistības un Fiskālās disciplīnas likumā ir uzkrājuma veidošanas princips un paaudžu solidarizācijas princips. Ņemot vērā, ka strādājošo skaits samazinās, iztērēt tikko iekrāto nebūtu risinājums.

Turklāt, klāstīja politiķis, jāņem vērā, lielu nozīmi problēmas pastāvēšanā spēlē fakts, ka daļa strādājošo nemaksā nodokļus, taču cer uz pensijām. Viņš kā daļēju problēmas risinājumu saskatīja minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas noteikšanu, neraugoties uz ienākumiem, kā arī diskusijas par to, lai minimālā alga patiesi kļūst par mazāko izmaksāto summu strādājošajam, nespekulējot ar nepilnām darba slodzēm.

Ašeradens gan piebilda, ka augustā, iespējams, ministrijas rīcībā būs cita informācija, tādēļ lēmums atlikts uz to brīdi.

Tiesībsargs Juris Jansons atbalstīja Viņķeli, atzīstot, ka lēmums par grozījumiem pensiju likumā ir politiska izšķiršanās, taču nepiekrita ieteikumam aizstāt pensiju palielināšanu ar cita veida atbalsta sniegšanu.

“Ja runājam par sociāli atbildīgu valsti, tad ienākumiem, it īpaši pensionāru ienākumiem, jānodrošina cilvēka cienīga dzīve, kurā iespējams kvalitātīvi socializēties, gūt labu veselības aprūpi un piedalīties kultūras dzīvē,” sacīja Jansons.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš lēsa, ka šobrīd nav iespējams radikāli uzlabot pensiju stāvokli, jo ievērojamiem uzlabojumiem būtu nepieciešamas lielas summas, kas, ņemot vērā ienākumus valstī, šobrīd nav pieejamas.

“Visiem lēmumiem, kas saistīti ar šo sistēmu, ir jābūt pārdomātiem, jādomā, kā tie ietekmē šī brīža pelnītāju motivāciju. Latvijā, veidojot pensiju sistēmu, kāda tā ir šobrīd, lielā mērā tika pateikts, ka tā nav ienākumu pārdales instruments. Ja cilvēkam ir mazi ienākumi, tad arī viņa pensija būs maza,” secināja Strautiņš.

Strautiņš pastāstīja, ka pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, kas paredz Latvijas ekonomisko izaugsmi par 4% gadā, iedzīvotāju labklājība palielināsies vienas paaaudzes jeb 20 gadu laikā.

Savukārt Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts (ZZS) Andris Siliņš, atbildot uz politiķu un ekspertu viedokļiem, zināmā mērā piekrita tam, ka daži papildus eiro nemainīs pensionāru stāvokli, bet atzina, ka diemžēl indeksācija ir pēdējais salmiņš, pie kā pieķerties, jo citi Latvijas Pensionāru federācijas priekšlikumi nav guvušit atbalstu. Viņš arī norādīja, ka šobrīd skaidri iezīmējas viena no Latvijas problēmām - no vienas puses, ir augsti starptaustiski novērtēta valsts pensiju sistēma, no otras puses  - pilnīga neticība no Latvijas strādājošo puses. 

Siliņš arī pauda uzskatu, ka vairākums deputātu, ja jautājuma izskatīšana nonāks Saeimā, var pieņemt pozitīvu lēmumu.

Ziņots, ka valdība otrdien vienojās atlikt uz augustu lēmuma pieņemšanu par izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumiem, šobrīd atbalstot vien izmaiņas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtībā, kas saistītas ar Satversmes tiesas spriedumu.

Latvijas Pensionāru federācija, komentējot šo lēmumu, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” norādīja, ka risinājums tomēr būtu jāatrod ātrāk.

Latvijas Pensionāru federācija plāno sasaukt jaunievēlēto valdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Tā kā indeksācija vēl nav pilnībā noraidīta, pensionāri protesta akcijas nerīko. Savukārt, ja grozījumi attiecībā uz pensiju indeksāciju tiks noraidīti, Pensionāru federācija solīja aktīvi rīkoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti