Krustpunktā

Rīgas centra atslogošana no autotransporta - iespējas un problēmas

Krustpunktā

Krustpunktā - Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa

Aptieku tirgus Latvijā: kā konkurence šajā tirgū ietekmē medikamentu cenas

Viņķele: Esam pie sliekšņa, aiz kura zāļu lieltirgotavām būs jāpiedzīvo mazāka peļņa

Farmācijas nozarē sakabe starp lielo aptieku tīkliem, lieltirgotavām un ārstniecības iestādēm ir pārkaļķojusies. Līdz ar to esam pie sliekšņa, kad nepieciešamas izmaiņas, un acīmredzot zāļu lieltirgotavām būs jāpiedzīvo mazāka peļņa, diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).

Individuālo aptieku Latvijā kļūst mazāk, bet ķēdes izplešas aizvien vairāk,

un ķēdes savā starpā mainās ar aptiekām un to izvietojumu. Uz to norādīja Konkurences padomes padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece, sakot, ka, no vienas puses, tirgus dalībnieku izaugsme ir dabisks process, taču patērētājiem un tirgum tas ir negatīvi.

Konkurences padomes padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece

Arī Viņķele norādīja uz farmācijas tā sauktās vertikālās integrācijas bīstamību: “Faktiski viena ļoti nozīmīga veselības aprūpes sektora daļa – farmaceitiskā aprūpe – pieder vienam īpašniekam no augšas līdz apakšai, sākot ar aptieku, beidzot ar ārstniecības iestādi un pa vidu lieltirgotavu. Līdz ar to iedomājieties – kas par milzīgu tirgošanās spēku ir šim veidojumam.”

Tāpēc individuālo farmaceitu aptiekas ir “lolojamas un sargājamas, un tām jāpalīdz noturēties virs ūdens” sīvajā konkurencē, piebilda ministre.

“Esam situācijā, kurā sakabe starp lielo aptieku tīkliem, lieltirgotavām un ārstniecības iestādēm ir tik pārkaļķojusies. Tas faktiski vairs nevar tikt uzskatīts kā vienkārši sekmīgs bizness. (..) Mēs acīmredzot esam pie sliekšņa, kur šādi tālāk dzīvot vairs nevar, un tā intervence ir jāizdara. Acīmredzot kādam no spēles dalībniekiem būs jāpiedzīvo situācija, kad tā peļņa būs mazāka,” sacīja Viņķele, apliecinot, ka tās varētu būt lieltirgotavas.

Vienlaikus ministre norādīja, ka

VM īsti neierobežos lieltirgotavu peļņu, bet varētu pārskatīt piecenojuma politiku, lai lieltirgotavām tā būtu mazāk izdevīga, nekā ir pašlaik.

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”).

Plānojot ierobežot lielo aptieku tīklu nostiprināšanos, ministrija iecerējusi izmaiņas zāļu aprites sistēmā, lai zāļu pasūtīšanas un sadales process lieltirgotavās būtu caurskatāms. “Lai izslēgtu tendenci, ka lieltirgotavām pirmkārt ir vēlme apkalpot savas aptiekas un tad pārējās. Tātad caurskatāma zāļu pasūtīšanas sistēma. Un kontrole pār to, kā tie krājumi mainās. Paredzēts, ka krājumi būs jādeklarē Zāļu valsts aģentūrā, un tad aptiekas redzēs, kas ir lieltirgotavu krājumos. Un valsts kompetentajām institūcijām būs vieglāk izsekot,” pastāstīja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere

Tikmēr Agnese Ritene, kura vada individuālo aptieku īpašniekus pārstāvošo “Aptieku biedrību”, uzskata, ka aptiekas ir jāpadara finansiāli neatkarīgas no lieltirgotavām, lai nebūtu nepieciešama “finansiāla aizmugure”. Proti, lai aptiekas varētu nodrošināt savu pamatdarbību bez lieltirgotavu atlaidēm.

“Pašlaik pat labi strādājoša, ar labu apgrozījumu aptieka tik un tā nespēj nodrošināt pamatdarbību no uzcenojuma, kas ir zāļu cenu veidošanas kritērijos noteikts,” sacīja Ritene.

“Aptieku biedrības” vadītāja Agnese Ritene

Valstij gan ir iespējas nākt pretī aptiekām, lai tās kļūtu neatkarīgākas no lieltirgotavām. “Piemēram, sistēmiski pieejot kompensācijas sistēmai. Tādā veidā valsts varētu reāli regulēt šo – gan pacientiem pieejamību padarīt augstāku, gan arī padarīt iespējamāku konkurētspēju nelielākām aptiekām,” sacīja biedrības "Aptieku īpašnieku asociācija" izpilddirektore Kristīne Jučkoviča. Viņasprāt, palīdzēt varētu arī zemāks pievienotās vērtības nodoklis.

"Aptieku īpašnieku asociācijas" izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

KONTEKSTS:

Pērn Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secinājusi – pat ja zāļu ražotāji medikamentiem Latvijā nosaka zemākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā, cenu veidošanas mehānisma dēļ Latvijas patērētājiem zāles var izmaksāt dārgāk. Tāpēc KP rosina atbildīgās institūcijas veidot jaunu mehānismu, kas Latvijas patērētājiem kompensējamos un nekompensējamos medikamentus padarītu finansiāli pieejamākus.

Pie līdzīga secinājuma iepriekš nonāca LTV un Latvijas Radio žurnālisti, analizējot zāļu dārdzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti