Vīngliemežu audzēšana Latvijā aizsākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem. Izmēģināt netradicionālo, bet tolaik tik populāro biznesu nolēmusi arī Kandavas novada ''Kangaru'' saimniece Antra Gaisa.
“Sākās tas viss tāpēc, ka es uzzināju, ka gliemezis ir ļoti ēdelīgs. Es domāju - redz, cik man te daudz zāles, ko pļaut.
Un es domāju - palaidīšu gliemežus, noēdīs zāli un beigās vēl būs kaut kāda nauda par to, ka kāds gribēs viņus no manis nopirkt. Nu viss izrādījās savādāk,” atzina Antra Gaisa.
No pļavā augošās zāles gliemežiem garšo vien dažu veidu lapiņas. Daudz labprātāk viņi ēd augļus, bet karstajā laikā tos gluži kā augus nākas kārtīgi salaistīt. Arī pārstrādei neesot nodots teju neviens kilograms. Neliela peļņa gan sanākusi, kad gliemežu audzētava kļuvusi par tūrisma objektu.
“Par tūrismu man nebija nevienu mirkli doma. Man bija doma par to, kā arī tika solīts visos tajos kursos un mācībās, ka viņus iepirks un vai nu pārstrādās šeit pat Latvijā, vai vēl tālejošāki mērķi bija, ka sūtīs kaut kur uz Franciju. Bet tā arī neviens neatradās,” stāstīja Antra Gaisa.
Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā Kandavas novadā reģistrēti astoņi gliemežu audzētāji, bet visā Latvijā kopumā ap 200.
Vairums no tiem savu darbību gan sen pārtraukuši.
Tie, kurus sazvanīt izdodas, stāstīja, ka tā bijusi īsa, bet interesanta pieredze, tomēr bizness no gliemežu audzēšanas dažādu apstākļu dēļ neesot sanācis.
Likvidētas vīngliemežu audzētavas saimniece Dace Putna stāstīja, ka šo nodarbi sāka “tāpēc, ka tajā brīdī nebija nekādas nodarbošanās. Darba šausmīgi daudz. Es jau tāda diezgan akurāta, un visu tā perfekti gribēju. Katrā ziņā interesanti. Vienai vasarai tas bija interesanti.”
Saimniecības “Mazgraudi” īpašnieks Guntars Veide ar vīngliemežiem nenodarbojas jau kādus 10 gadus, “tas nebija galīgi izdevīgi. Mālaina zeme mums ir, uz tā rēķina varbūt. Viņiem to ziemu tā kā bija grūti pārziemot.”
Zemgales puses nu jau bijušie vīngliemežu audzētāji smej, ka bez darba nekas nerodas, tomēr ierastās lauksaimniecības kultūras šeit padodoties labāk, un arī noieta tirgi ir zināmi.
