Valstis sadalījušās divās nometnēs – viena puse Saūda Arābijas vadībā uzskata, ka jānosaka naftas ražošanas ierobežojumi, kas varētu samazināt naftas piedāvājumu tirgū un tādējādi veicināt cenu kāpumu. Šajā grupā ir arī Kuveita un Katara.
Taču citas dalībvalstīs pret to iebilst, it īpaši Irāna, kas, pateicoties starptautisko sankciju daļējai atcelšanai, pašlaik sāk atgriezties naftas tirgū.
Tikmēr naftas ieguves problēmas ārpus OPEC esošajās Savienotajās Valstīs liecina, ka arī bez naftas ražošanas ierobežojumu noteikšanas cenas lēnām sāk atgūties. Tas skaidrojams ar faktu, ka zemo cenu dēļ uz bankrota sliekšņa nonākuši daudzi ar naftas nozari saistīti ASV uzņēmumi.
Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā pirmo reizi gandrīz septiņu mēnešu laikā naftas cenas pasaules tirgū pārsniegušas 50 ASV dolāru atzīmi. Cenu kāpumu pēdējās nedēļās veicināja jēlnaftas krājumu apjoma samazināšanās ASV.
Naftas cenu kritums smagi ietekmēja vairāku valstu ekonomiku, tostarp Krieviju un Venecuēlu, kur ienākumi no naftas pārdošanas veido lauvas tiesu no valsts budžeta.
Naftas cena pēdējā pusgadā piedzīvoja krasu lejupslīdi un sasniegusi 12 gadu antirekordu. Aptuveni pusotra gada laikā naftas cenas ir samazinājušās no vairāk nekā 100 dolāriem par barelu līdz 28 dolāriem par barelu. Tam sekojis dramatisks Krievijas rubļa vērtības, kā arī Eiropas un Ķīnas akciju tirgus kritums.
