Vīndariem daudzviet pasaulē sarežģīti laiki mainīgu dabas apstākļu dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vīndari visā pasaulē piedzīvo sarežģītus laikus. Francijā spēcīgās pavasara salnas vainojamas rekordzemajā vīnogu ražā, bet vienu no Vācijas vīna reģioniem šovasar piemeklēja postoši plūdi. Savukārt Kalifornijā vīnogulājiem kaitējumu nodarīja ilgstošs sausums un mežu ugunsgrēki.

Arvien karstākas vasaras un siltākas ziemas liek vīnogām nobriest straujāk, ietekmējot vīna kvalitāti. Klimata pārmaiņas piespiedušas vīndarus pielāgoties, lai arī turpmāk varētu nodarboties ar savu arodu. 

Vīnkopībā daudzviet pasaulē sarežģīti laiku
00:00 / 04:08
Lejuplādēt

Pasaulē vadošā vīna eksportētājvalsts Francija 2021. gadā saražos par gandrīz trešdaļu mazāk vīna nekā pērn. Tas ir saistīts ar ļoti slikto vīnogu ražu, ko ietekmēja nelabvēlīgi laikapstākļi.

Aprīļa sākumā Francijā vairākas naktis pēc kārtas termometra stabiņš nokrita dažus grādus zem nulles. Neraugoties uz to, ka zemnieki darīja visu iespējamo, lai saglābtu savus vīna dārzus, liela daļa vīnogulāju gāja bojā.

Stiprās salnas skāra visus Francijas vīna reģionus, bet īpaši lielus zaudējumus nodarīja tur, kur audzē pārsvarā agrās vīnogu šķirnes, piemēram, Burgundijā un Ronas ielejā.

Papildu zaudējumus Francijas vīnogu audzētājiem nodarīja mitrā vasara, kuras rezultātā vīnogulāji cieta no miltrasas, melnās puves un citām slimībām, kā arī mežu ugunsgrēki.

Francijas Lauksaimniecības ministrija prognozē, ka šogad valstī saražos tikai aptuveni 33 miljonus hektolitru vīna, kas ir par 30% mazāk nekā pagājušajā gadā. Tik maz vīna Francijā iepriekš saražoja 1977.gadā, kad slikto laikapstākļu dēļ bija rekordzema vīnogu raža.

Arī pasaulē visvairāk vīnu saražojošā valsts Itālija prognozē, ka šogad tā saražos par 5 līdz 10% vīna mazāk nekā pērn.

Kritums esot saistīts ar ilgstošo karstumu, kura dēļ valsts dienvidos vīnogu ražas novākšana bija jāsāk nedēļu agrāk nekā ierasts, savukārt Itālijas ziemeļos spēcīgas lietavas aizkavēja vīnogu nobriešanu.

Biznesa izdevums “Fortune” raksta, ka teorētiski sliktā vīnogu raža paver iespēju Eiropas vīndariem saražot retu un dārgu vīnu. Tomēr importētāji apgalvo, ka atsevišķos tirgos vīna cenas ir sasniegušas griestus, tāpēc to celšana neesot iespējama.

Izraēlas vīndari jau vairākus gadus pēc kārtas ir spiesti samierināties ar sliktu vīnogu ražu.

Viņi to saista ar klimata pārmaiņām, kuru dēļ vasaras kļūst karstākas un sausākas, bet ziemas siltākas.

Vīndaris Erans Alkavi stāsta, ka silto ziemu rezultātā vīnogas nobriest arvien agrāk, bet tas negatīvi ietekmē ogu un līdz ar to arī vīna kvalitāti. Šī iemesla dēļ izraēliešu vīndariem varot nākties domāt par citu, siltākam klimatam piemērotāku vīnogu audzēšanu.

Pats Alkavi neizslēdz iespēju atteikties no vīnogu audzēšanas un vīna darīšanas, jo tas kļūstos arvien nerentablāk.

“Mēs arī turpmāk audzēsim vīnogas, bet ja tā turpināsies vēl piecus sešus gadus un situācija būs tāda pati kā šogad, tad vairums vīnogu audzētāju pārtrauks to darīt un meklēs, ko citu varētu audzēt, jo šogad raža bija ļoti, ļoti slikta. Es nezinu, vai vairumam zemnieku izdosies noregulēt savu ekonomisko situāciju. Un es nedomāju, ka viņi vēl ilgi nodarbosies ar vīnogu audzēšanu, ja šādi turpināsies,” Alkavi sacīja ziņu aģentūrai “Associated Press”.

Aizvadītā vasara bija izaicinoša arī Kalifornijas vīndariem, kuriem raizes radīja sausums, karstums un mežu ugunsgrēki.

Atsevišķos Kalifornijas vīna dārzos sausuma un karstuma dēļ vīnogu raža šogad ir par 50% mazāka nekā pērn.

Skarbie laikapstākļi likuši vīndariem domāt par to, kā pielāgoties. Lai aizsargātu vīnogulāju lapas, kas nodrošina ēnu augļiem, uz tām smidzināja no dabiskiem māliem radītu līdzekli. Stāsta Napas ielejas vīndaris Rejs Henigans: “Intensīvā saulē vīnogas, tāpat kā cilvēki, mēdz apdegt, tāpēc ir jācenšas tās maksimāli aizsargāt. Mēs vīnogas apsmidzinām ar aizsarglīdzkli, kas ir dabisks produkts. Tas darbojas tāpat kā saules aizsargkrēms uz cilvēka ādas.”

Tāpat kā Eiropā arī Kalifornijā šogad ir slikta vīnogu raža. Ik gadu Kalifornijā novāc vidēji 4 miljonus tonnu vīnogu, bet šogad varētu novākt aptuveni 3,6 miljonus tonnu. Tas ir tikai nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, kad lielu daļu vīnogu nenovāca, jo tās bija saindējuši dūmi no mežu ugunsgrēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti