"Ja es salasu ābolus, man tie jādabū līdz manai darītavai, un mēs tos lasām tonnām, nevis kilogramos. Pēc tam ir malšana un spiešana, kur arī jāizmanto vēl cilvēki, jo - gribi vai negribi - mēs ar savu strādnieku divatā netiekam galā. Runa ir par mazu uzņēmumu. Ir vēl arī citi sezonāli darbi bez ražošanas. Tās pašas pudeles ienest noliktavā un sakrāmēt, tāpat citiem cilvēkiem vajag malku saskaldīt, ja ir jākurina, laukos jau to darbu netrūkst. Tās summas varbūt nebūtu ļoti lielas, bet tomēr, ja oficiāli šādā [atvieglotā nodokļa] veidā varētu piesaistīt, tad uzņēmēji arī sāktu piesaistīt un arī maksāt par šiem darbiniekiem," spriež Mikāns.
Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība Saeimas apakškomisijā aicinās izskatīt priekšlikumu, lai sezonas laukstrādniekus varētu izmantot arī minētajos citos darbos mazos lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumos, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 300 000 eiro. Vīndaru organizācijas pārstāvis Ričards Ivanovs lēš, ka patlaban biedrībā apvienoti ap 30 mazo vīndaru, bet Latvijā kopumā vairāk nekā 80 uzņēmējiem ir mazo alkoholisko dzērienu darītavu licences.
"Tā ir sava veida konkurētspēja, jo mazie nevar noalgot lielu skaitu darbinieku un viņus arī nevajag katru dienu.
Patlaban sezonas strādnieku nodokļa režīmā var strādāt tikai uz lauka, bet ražotnē uzreiz no tā apjoma spiest sulu un vārīt sulu viņš šajā programmā nedrīkst.
Un šeit ir tā nepieciešamība mazajam lauku uzņēmējam, kas pārstrādā svaigu produktu, ir nepieciešamas īslaicīgas darba rokas, pāris cilvēki uz dažām dienām. Protams, tā būs politiķu izšķiršanās, bet mēs aicinām šādu priekšlikumu izskatīt," saka Ivanovs.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) norāda, ka par priekšlikumu ir jādiskutē, lai kādu nozari nenostādītu priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret citiem.
"Ir iepriekš bijuši mēģinājumi aktualizēt šo jautājumu pie citām profesijām, bet šis atvieglotais režīms tika veidots tikai sezonāliem darbiem un noteikti nebūtu attiecināms uz pilnu darba laiku. Var diskutēt par to, kā padarīt strādnieku reģistrācijas sistēmu vienkāršāku visās jomās, bet nodokļu atvieglojumi būtu jāatstāj tām nozarēm un tiem darbiem, kam ir pierādāms sezonāls raksturs un darbaspēks vajadzīgs vienu, divus mēnešus un ne vairāk," klāsta Eglīts.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne norāda, ka ministrija rosinājumu vērtē piesardzīgi, jo 2018. gadā, izvērtējot līdzšinējo laukstrādnieku samazinātā IIN piemērošanu secināts, ka tas nav sasniedzis izvirzītos mērķus ēnu ekonomikas mazināšanā.
"Finanšu ministrija uz šī režīma paplašināšanu raugās ļoti piesardzīgi vairāku iemeslu dēļ – iepriekš izvērtētais režīms nav sasniedzis izvirzītos rezultātus.
Otrs rādītājs – ja skatāmies uz lauksaimniecības nozares sezonas darbos iesaistītajiem šobrīd, šiem strādniekiem ir tādi darbi, kur minimāli iesaistīta tehnika un ir maza iespēja ciest darba nelaimes gadījumos. Taču, ja gribam šo nodokļa režīmu piemērot arī jomās, kur var būt nelaimes gadījumi ražošanas darbā, tad tas jau ir cits modelis. Jo paskatoties uz to, cik liels ir šis nodoklis atvieglotā režīmā un cik aiziet no tā sociālās apdrošināšanas iemaksām, personām tajā ir ļoti mazas iemaksas, kā rezultātā personas ir slikti nodrošinātas nākotnei attiecībā uz pensijām un citiem sociālajiem pakalpojumiem," skaidro FM pārstāve.
Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka laukstrādnieku samazinātā IIN programmā kopumā sešos gados iesaistīto saimniecību skaits pieaudzis no aptuveni 90 līdz 230.
Mazo vīna darītavu un augļu un ogu pārstrādes uzņēmumu priekšlikumus par sezonas laukstrādnieku nodarbināšanu produktu ražošanā otrdien, 14. janvārī, plānots skatīt Saeimas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēde.
