ĪSUMĀ:
- Ķīna ir Austrālijas lielākais tirdzniecības partneris.
- Ķīna jau iepriekš apturējusi daļu preču importa no Austrālijas.
- Eksperta aplēses: Ķīnas soļi apdraud 12% no Austrālijas eksporta apjoma.
- Piektdien Ķīna nolēma ieviest 107%–212% depozītu Austrālijas vīniem.
- Ķīnas vīna nozare sūdzas, ka Austrālijas vīni saņem valdības subsīdijas.
- Austrālijas vīnu eksports uz Ķīnu pērn sasniedza 804 miljonus eiro.
- Austrālija noraida Ķīnas apsūdzības un Pekinas soli uzskata par nepamatotu.
- Izskan bažas: Austrālijas ekonomikas kļuvusi par politiskās izrēķināšanās mērķi.
Ķīna, kas ir Austrālijas lielākais tirdzniecības partneris, jau vairākkārt draudēja noteikt represīvus ekonomiskos pasākumus. Pekina jau apturējusi daļu no Austrālijas nākošā kokmateriālu un liellopu importa.
Saskaņā ar Pērtā bāzētas domnīcas tirdzniecības eksperta Džefrija Vilsona aprēķiniem Ķīnas darbības skārušas jau kopumā 13 Austrālijas sektorus.
Viņš aplēsis, ka Ķīnas īstenoto pasākumu dēļ apdraudēto Austrālijas preču kopējā vērtība ir aptuveni 40 miljardi ASV dolāru. Tie ir 12% no visa valsts eksporta apjoma.
Savukārt piektdien, 27. novembrī, Ķīna nolēmusi ieviest pret Austrālijā ražotu vīnu importu vērstus antidempinga pasākumus, tādējādi vēl vairāk pasliktinot abu pušu attiecības.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādījusi, ka no sestdienas Austrālijas vīna importētājiem būs jāmaksā 107%–212% liels depozīts. Ķīnas vīna nozare izteikusi apsūdzības, ka Austrālijas vīni saņem valdības subsīdijas, tādējādi nodrošinot tiem priekšrocības pār Ķīnas produktiem. Vīna eksports uz Ķīnu pērn sasniedza 1,3 miljardus Austrālijas dolāru jeb 804 miljonus eiro, un tas bijis visu laiku augstākais līmenis.
Austrālija noraida Ķīnas apsūdzības un Pekinas soli uzskata par nepamatotu.
“Apliekot ar nodokli produktu tik lielā apmērā, mēs, visticamāk, redzēsim, ka patērētāji to vairs nevēlēsies, un tam būs postoša ietekme uz Austrālijas ražojumiem. Tāpēc mēs domājam, ka tas ir ārkārtīgi negodīgi un nepamatoti,” pauda Austrālijas tirdzniecības ministrs Saimons Birmingems.
Ministrs uzskata, ka šis Ķīnas solis jāskata plašākā kontekstā.
“Ķīnas centieni noteikt sankcijas virknei Austrālijas nozaru šī gada laikā dod tiesības uzlūkot šīs darbības kā rezultātu vai atbildi uz kādiem citiem faktoriem,” sacīja Birmingems.
Arī vīna nozarē strādājošie neredz pamatojumu šādai Ķīnas rīcībai. Vīna eksperts Pīters Simiks norādīja – “ja šī kļūs par ilgstošu lietu, tad tas noteikti ietekmēs vīna darītavas”.
Šīsdienas Pekinas lēmums raisa bažas, ka Covid-19 dēļ novājinātā Austrālijas ekonomikas kļuvusi par politiskās izrēķināšanās mērķi, abām valstīm draudot ieslīdēt tā dēvētajā “ēnu tirdzniecības karā”.
Tirdzniecības eksperts Džefrijs Vilsons aģentūrai AFP norādījis, ka to nozaru skaits, kurām piemērotas sankcijas, ir liels, bet tiešā ietekme uz ekonomiku kopumā Austrālijā būs ievērojami mazāka. Tie varētu būt aptuveni divi līdz četri miljardi eiro.
Iepriekš saspīlējums Pekinas un Kanberas starpā izveidojās pēc tam, kad Austrālijas valdība aicināja veikt izmeklēšanu par Covid-19 pandēmijas izcelsmi.
