Dienas notikumu apskats

Austrijas galēji labējie piekrīt koalīcijas sarunām ar konservatīvajiem

Dienas notikumu apskats

Latvijā bērnu pietiek tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai, tikmēr šobrīd to ir ap 310

Viltotās preces katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada 141 miljona eiro zaudējumus

Viltotās preces gadā rada 141 miljona eiro zaudējumus Latvijas ekonomikai

Dažādu preču zīmolu viltojumi katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada vairāk nekā 141 miljona eiro zaudējumus. Tāpat viltojumu dēļ katru gadu zaudējam 2500 darbavietu, aplēsusi Patentu valde, norādot - iedzīvotāji nemaz nekaunas pirkt prestižu zīmolu atdarinājumus. Turklāt valsts pretviltojumu cīņas pastiprināšanas vietā pat grasoties savā ziņā atvieglot organizētās noziedzības ikdienu.

Apģērbi, apavi, kosmētika, parfimērija, medikamenti, alkoholiskie dzērieni un pat mājsaimniecības elektroierīces – viltojamo preču sortiments Latvijā ir ļoti plašs.

Tikpat plašs ir arī šo preču izcelsmes valstu saraksts, kura augšpusē ir Ķīna, Honkonga, Singapūra, Turcija un Krievija. Turklāt viltotāji kļūst arvien atjautīgāki un viltojumus dažādo.

Aptaujās noskaidrots, ka trešdaļa eiropiešu nespēj atšķirt oriģinālu no viltojuma, taču 70% Eiropas Savienības pilsoņu ir ļoti kritiski pret viltotu preču iegādi. Turpretī Latvijas sabiedrība viltojumus pērk labprāt, atzīst Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Pirms diviem gadiem muitnieki aizturēja viltotas preces pusotra miljona eiro vērtībā, bet pērn – jau sešu miljonu eiro vērtē, pastāstīja Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vecākais muitas eksperts Egīls Misītis.

Vislielākos zaudējumus Latvijai rada apģērbu un apavu rūpniecība, kas katru gadu Latvijai nes aptuveni 70 miljonu eiro zaudējumus un 1600 darbavietu zudumu. Otrajā vietā viltojumu radīto zaudējumu ziņā ir parfimērija, kas gadā rada 26 miljonu eiro zaudējumus un 600 darbavietu zudumu. Trešajā vietā ir medikamenti ar 10 miljoniem un 175 darbavietām.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis saka – Latvijā cilvēki pat nekaunas par viltoto preču pirkšanu: “Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr apzinās ļaunumu un varbūt apdraudējumu, iegādājoties viltotās preces.

Un ir pat daļa, kas uzskata, ka tas ir prātīgs pirkums.

Patentu valdes direktors Sandris LaganovskisEdgars Kupčs

    Taču diezin vai viņi aizdomājas par to, ka, iegādājoties viltotas preces, var apdraudēt savu un  tuvinieku drošību. Otrs – tu pastarpināti atbalsti organizēto noziedzību, jo tieši organizētās noziedzības grupas ir tās, kuras organizē viltotu preču izplatīšanu. Un, protams, tiek grauti legālo uzņēmējdarbības ieguldījums zīmola attīstībā.”

    Taču riskus nereti nesaredz ne tikai sabiedrība, kas viltojumus pērk, bet arī tiesu sistēma, kam pret tādu organizēto noziedzību būtu asi jāvēršas. Advokātu biroja “Vilgerts” partnere Ineta Krodere kā piemēru minēja kādu kravu ar viltotām pārtikas precēm, kas ir pasaules zīmolu pirmajā simtniekā.

    “Process tiesā, kur cietušais netika pieaicināts un formālu iemelsu dēļ, neapstrīdot, ka šis pārtikas produkts ir viltojums, šo procesu izbeidza. Tā bija liela krava.

    Tā ka šis pārtikas produkts, būdams viltots, varēja nonākt apgrozībā,” pastāstīja Krodere.

    Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) gan tiesu nekompetenci gan noraida, jo tiesneši ir vieni no tiem, kurus īpaši apmāca.

    Savukārt biroja “Pētersona patents” direktors Gatis Meržvinskis pauž bažas, ka vairākas organizācijas Latvijā cīnās par to, lai atklātās viltotās preces netiktu līdz iznīcināšanai. Proti, lai to nedarītu administratīvā procesa, bet civilprocesa kārtībā.

    Lai informētu sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un to radīto kaitējumu, Patentu valde sākusi kampaņu “Viltotā realitāte” Tās laikā iedzīvotājiem iesaka pārliecināties, ka izvēlētā prece vai produkts tiešām ir īsts un nav viltots.

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti