Lai arī jau vairāk nekā pusotru gadu Latvijā ir ieviests eiro, daudzviet veikalos kasieri vēl arvien izmanto īpašas ierīces, kas paredzētas viltotu banknošu atpazīšanai. Latvijas Bankas Naudas tehniskās daļas vadītājs Andris Tauriņš teic, ka, lai arī eiro viltojumi Latvijā ir salīdzinoši reti izplatīti, piesardzība nekad nenāk par ļaunu.
„Šogad mums ir 316 viltotas banknotes un 134 monētas izņemtas no apgrozības. Latvija kopā ar kaimiņvalstīm Lietuvu, Igauniju, Somiju, arī vēl Slovākiju - tuvāko no eirozonas - ir reģions ar mazāko eiro viltojumu skaitu, gan rēķinot uz naudu apgrozībā, gan absolūtos skaitļos, gan uz iedzīvotāju skaitu,” stāsta Tauriņš.
Jau pēc četriem mēnešiem viltotāju visvairāk „iecienītās” banknotes ar 20 eiro nominālu pakāpeniski tiks nomainītas pret drošākām. Šā gada 25. novembrī Eiropas Centrālā banka laidīs apgrozībā jaunās 20 eiro banknotes.
„Ir tāda lieta kā mode, un mode ir ne tikai apģērbā, bet arī naudas drukāšanā, Tehnoloģijas attīstās – gan viltotāju tehnoloģijas, gan arī izgatavotāju tehnoloģijas,” saka Tauriņš.
“Par saprātīgu naudu izgatavotāji var ielikt jaunas drošības pazīmes, kuras viltotājiem noteikti būs grūtāk atdarināt, un tā tas arī notiek. Pirmais bija „piecītis”, tad „desmitnieks”, bet tagad ir pienākusi kārta „divdesmitniekam”. Ar ko tad tas atšķirsies no vecā? Tāpat kā vecais „piecītis” un jaunais, vecais „desmitnieks” un jaunais, ir tās pašas izmaiņas, bet papildus nāk vēl tāda lieta, ka „divdesmitniekam” kā vidēja nomināla banknotei, kā bankomāta naudai un, jāsaka godīgi, visvairāk viltotajai banknotei eirozonā, ir papildus drošības pazīme – hologrāfiskajā joslā ir „lodziņš”,” atklāj Tauriņš.
Latvijas Bankas Naudas tehniskās daļas vadītājs atgādina, ka daļai Latvijas iedzīvotājiem jaunā papildus drošības pazīme ir jau pazīstama – savulaik ar šādu īpašu hologrāfiskajā joslā iestrādātu „lodziņu” no viltojumiem tika sargātas 100 un 500 latu banknotes.
„Jāsaka godīgi, ka šo „lodziņu” Eiropa no mums, latviešiem, varētu teikt, ka nošpikoja. Eiropas Centrālās bankas eksperti bija pie mums, pētīja, kā tad tas „simtnieks” ar to „lodziņu” uzvedas, vai tas ir gana izturīgs, vai gana kvalitatīvs. Tikai tehnoloģijas iet uz priekšu un jaunajā „divdesmitniekā” šis „lodziņš” būs vēl kvalitatīvāks, šajā „lodziņā” hologramma ir redzama trīs dažādos veidos – no priekšpuses, no aizmugures un caurskatā. Trīs dažādi attēli tur ir,” stāsta Tauriņš.
Lietojot monētas, īpaša uzmanība jāpievērš Latvijas divu eiro monētām – vizuāli viltotās monētas pat ļoti līdzinās īstajām, taču, tāpat kā savulaik viltotie divlatnieki, tās tiek gatavotas no svina un alvas sakausējuma, un atstāj tumšas svītras uz papīra.
