„Ja runājam godīgi, tad es nezinu, kādā veidā varēs salikt to, ko jebkura no partijām liks priekšā kā izdevumus.
Es arī uzskatu, ka ir liels drauds, ka šogad budžets vispār netiks pieņemts.
Es loģiski skatos notikumu gaitu un neviens negrib atkāpties no savām pozīcijām,” atzina Vilks.
„Budžetu nevar salikt, nepārkāpjot fiskālo disciplīnu, un tad paliek divi varianti. Vai nu mēs budžetu pieņemam, kurā nav deficīta, kādu mēs esam plānojuši, bet ir lielāks,” norādīja ministrs, skaidrojot – šāds deficīts nozīmētu sarunas ar Eiropas Komisiju, iespējams arī par Eiropas Savienības fondu piešķīrumu pārtraukšanu.
Savukārt kā otru variantu Vilks minēja „nelikt tādu budžetu, kur mums uzreiz ir uzbrukums no visām institūcijām kā jaunai Eiropas dalībvalstij, kura budžetu pieņem ar krietni lielāku deficītu kā pieļauts”. Tad tiktu iegūts laiks un varētu panākt ne tik lielu deficīta pārkāpumu. „Tas, ka budžetu nevarēs ielikt rāmjos, kādus mēs esam nolikuši un esam informējuši Eiropas Komisiju, tas ir pilnīgi skaidrs. Priekšvēlēšanu gads un aizsardzības izdevumi krietni sarežģī [situāciju].
Tā ka var būt situācija, ka mēs nākamo gadu iesākam ar šī gada budžetu,” atzina finanšu ministrs.
Vilks uzsvēra, ka budžeta deficīta samazināšanai ir jārevidē izdevumi. „Mēs visu laiku aizmirstam, ka varam revidēt tā saucamos bāzes izdevumus. (..) Loģika liek mums to darīt, bet politiskā loģika neļauj to darīt priekšvēlēšanu gadā. Te ir liels apdraudējums. Ja mēs negribam bāzes revidēt, revidēt naudu, kas mums piešķirta kā jauna, tad mums rodas iztrūkumi,” sacīja Vilks. Viņa ieskatā, par nodokļiem ir jārunā četru gadu perspektīvā.
Pilna intervija ar finanšu ministru Andri Vilku:
