„Tauta ir nogurusi, apjukusi,” sacīja Vilks, norādot uz pēdējo gadu notikumiem Portugālē, Spānijā un Grieķijā, kuras arīdzan ir piemeklējusi smaga ekonomiskā situācija. Latvijas iedzīvotāji vēro turienes notikumi un var būt neizpratnē, kāpēc tur nenotiek stingrāka jostu savilkšana, ja reiz viņiem pašiem ir bijis jāiztur smagi belzieni un pārdzīvojumi.
No otras puses, ministrs pauda pārliecību, ka līdz gada beigām Latvijā puse sabiedrības tomēr pieņems eiro valūtu. „Atbalsts ir salīdzinoši zems un pieaugošs. Tur gada sākumā jābūt pusi uz pusi (..) Daudz, kas tiek darīts, lai sabiedrību tracinātu,” norādīja Vilks. „Ja tagad Latvija nobītos, tad es vispār nezinu, kad Latvijas iestātos (..) Mēs esam gatavi iestāties [eirozonā]”.
Ministrs aicināja nenovērtēt par zemu savus kaimiņus – Igauniju un Somiju – kas jau ir iestājušās eirozonā. Ja reiz šīs valstis izvēlējās iestāties eirozonā, tad Latvijai nevajadzētu darīt pretējo. „Neaizmirsīsim, ko dod stabila valūta (..) Ja ir tāda neticība eiro, tad, vai patiešām jūs gribat peldošo kursu?”
Latvijas sabiedrības atbalsts iestājai eiro līdz šim vienmēr ir bijis mazāks nekā pretestība. Aptaujas liecina, ka vairums sabiedrības ir pret iestāšanos eirozonā. Speciālisti izteikušies, ka sabiedrības negatīvismu rada ekonomiskās problēmas pašā eirozonā, kur vairākas valstis vēl joprojām pārdzīvo finansiāli smagus laikus, kā arī sentimentalitāte pret latu.
