Viņš norādīja, ka pozitīvi ir tas, ka vispār ir pieņemts valsts nākamā gada budžets, jo, ņemot vērā pašreiz vērojamās "politiskās spēlītes", varēja būt visādi. Nākamā gada budžetā ir ievērotas pāris labas lietas, piemēram, ka valsts budžeta deficīts tiks mazināts līdz 1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pēc Vilka teiktā, nākamā gada valsts budžets "ir pietiekami sakarīgs" – tas nav stagnācijas budžets, jo izaugsme būs.
Tomēr to nevar saukt arī par attīstības budžetu, jo "izrāvienam pietrūkst politiskās jaudas". "Tāda prognozējama attīstība, kur liela daļa sabiedrība vilsies, jo valsts potenciāls ir augstāks."
Bijušais finanšu ministrs sprieda, ka 2016.gada valsts budžeta apspriešanā nebija pietiekoši dzirdami uzņēmēji – viņiem "kategoriskāk bija jāiet ar savām prasībām". "Ja klusējam, tad arī tāds rezultāts," norādīja Vilks, uzsverot, ka ir palaists vējā vesels gads, kad pēc vēlēšanām varēja daudz labu lietu izdarīt.
Arī "Swedbank" galvenais ekonomisks Mārtiņš Kazāks pauda viedokli, ka nākamā gada budžetu nevar saukt par izcilu – ar to varēs dzīvot tāpat kā iepriekš, jo arī ekonomika aug un situācija kopumā ir stabila. Iespējams, budžets būtu vairāk vērsts uz attīstību, ja būtu spiediens no ārpuses, kā tas bija krīzes gados.
"Tā problēma ir tāda, ka tas iespēju loks veras ciet," sprieda Kazāks, norādot, ka šogad "no rokām ir izlaista iespēja" izstrādāt labāku, uz attīstību vērstu budžetu.
Tas turpmākajos divos gados, visticamāk, vairs nebūs iespējams, jo 2017.gadā ir pašvaldību vēlēšanas, bet 2018.gadā - Saeimas vēlēšanas.
Kritiska par nākamā gada budžetu bija arī auditorkompānijas firmas KPMG nodokļu departamenta vecākā menedžere Gunta Kauliņa, norādot, ka valsts 2016.gada budžets ir "sagrabināts un sakasīts".
Pēc Kauliņas sacītā, mainīti ir visi nodokļi, taču tikai pieauguma virzienā. Uzņēmēji ir ne tik daudz apvainojušies par to, kas tos gaida, bet gan par to, ka viņi budžeta izstrādē netika uzklausīti. "Un tas šī budžeta pieņemšanā ir pats lielākais mīnuss," uzskata Kauliņa.
Jau ziņots, ka Saeima pēc vairāk nekā desmit stundu ilga darba ārkārtas sēdē pirmdien, 30.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kā arī grozījumus vairāk nekā 20 likumos. Tie tostarp paredz, piemēram, lielāku akcīzes nodokli degvielai un alkoholam, ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, paaugstināt atalgojumu ministriem un Saeimas deputātiem, kā arī jauna - solidaritātes nodokļa ieviešanu.
