“Tā sliktā lieta ir tas, kādā veidā budžets tika veidots. Tas salikts būtībā uz uzņēmējdarbības rēķina – caur nodokļiem, nodevām salīdzinoši īsā laikā. Man šis piegājiens nepatika,” komentēja Vilks.
Viņaprāt, valdībai bijis vairāk jārunā ar uzņēmējiem un jāpanāk kompromiss.
Taujāts par tā dēvēto solidaritātes nodokli, bijušais ministrs to nodēvēja par "kara nodokli", ar kuru paņem naudu budžeta pozīcijām, kur gaidāmi lielāki izdevumi, proti, aizsardzībai, nevis solidaritātei starp iedzīvotājiem.
Šādas problēmas budžeta veidošanā viņš saista ar politisko nespēju tikt klāt pašvaldību budžetiem un nekustamā īpašuma nodoklim. Tas apliecinot Zaļo un zemnieku savienības lielo ietekmi valdībā.
Kopumā tomēr Latvijas valsts budžets palielinās, un katru gadu valsts un iedzīvotāji kaut ko iegūs, piebilda Vilks. Viņš gan nepiekrīt, ka šāda aina būtu pesimistiska: “Vienkārši nav jādzīvo ilūzijās, ka nākamais gads dos izrāvienu.” Bijušais ministrs arī pauda, ka mēs savas vājākās vietas zinām, bet lēni tās labojam.
Vilks gan pauda gandarījumu, ka budžeta deficīts noturēts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) un budžets pieņemts pietiekami ātri.
Savukārt, komentējot premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) demisiju, viņš pauda, ka tas valdībā ir tikai “kosmētisks remonts”, kas satricina uzņēmējus un iedzīvotājus. Viņaprāt, tā ir pilnīgi nevajadzīga lieta. Viņš šādas pārmaiņas saista ar “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas vēlmi kļūt par valdības vadītāju, jo tas esot jautājums par viņas palikšanu politikā.
Turklāt de facto valsti jau divus gadus vadot Zaļo un zemnieku savienība. Tāpēc premjera amats pašlaik būtu jāuztic viņiem, sacīja Vilks.
Jau vēstīts, ka konsolidētā 2016.gada budžeta izdevumi nākamgad plānoti 7,69 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir teju par 215 miljoniem eiro vairāk. Savukārt ieņēmumi paredzēti par 148 miljoniem lielāki, sasniedzot 7,4 miljardus eiro.
Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2017.gadā 0,8% no IKP. 2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme nākamgad tiek prognozēta 3% apmērā.
Līdz ar budžetu pieņemti grozījumi vairāk nekā 20 likumos. Tie tostarp paredz, piemēram, lielāku akcīzes nodokli degvielai, ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kā arī jauna - solidaritātes nodokļa ieviešanu.
