Vilks min, ka LM dīkstāve jau ir atspoguļojusies Latvijas ekonomikā, tādēļ iekšzemes kopprodukts pirmajos divos ceturkšņos neauga par 4-5%, kā agrāk. Vilks skaidro, ka nākamā gada budžets veidots ar domu, ka LM nestrādā, tādēļ, viņaprāt, lieli pārsteigumi nav gaidāmi.
Taču ar maija mēnesi datētajā slepenajā ziņojumā kopējās LM bankrota tiešās un netiešās izmaksas valstij kopā novērtētas no 230 līdz 250 miljoniem latu, atkarībā no aktīvu pārdošanas ātruma. Neieņemtie nodokļi un vairāki miljoni bezdarbnieku pabalstos ir tikai divas no pozīcijām, ar ko valstij jārēķinās. Daļa no tēriņiem jau ir iestājušies, piemēram, Valsts kase ir atmaksājusi 51 miljonu latu kredītu Itālijas Unicredit bankai par metalurga krāsnīm, bet būs arī jauni izdevumi pašā uzņēmumā - aktīvu uzturēšana vien prasīs miljonu latu mēnesī. Kopējā atgūstamā summa lēsta 20-50% apmērā no sākotnējās vērtības.
Izdevumi var būt mazāki, ja kāds nopirks slēgto ražotni. Administrators un valsts puse cerības nav atmetuši un pat uzskata, ka tagad investoriem būs vieglāk izdarīt izvēli, jo maksātnespējas procesā prom būs padzīti esošie īpašnieki. "Tagad mēs runājam par investoru, kurš nopirktu esošos aktīvus un atjaunotu ražošanu pie citas akcionāru struktūras," saka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
No maksātnespējas varēja izvairīties, ja divu mēnešu laikā LM kontos tiktu ieskaitīti 25 miljoni latu, ko paredzēja ar kreditoriem saskaņotais tiesiskās aizsardzības plāns. Tālu no investēšanas nav bijis Krievijas uzņēmums „Daļpolimetal". "De facto" rīcībā ir pirkuma līgums ar parakstiem starp „Daļpolimetal" un lielākajiem akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Ilju Segalu. Taču darījums nezināmu iemeslu dēļ pajucis. Neoficiāli zināms, ka "Daļpolimetal" negribēja valstij maksāt tik lielus procentus par galvotā kredīta atmaksu. Vairāki avoti pieļauj, ka aiz šīs kompānijas iespējams stāv Zaharjina un Segala nauda, kuras iespējamu izzagšanu no LM bez redzamām sekmēm izmeklē policija.
Gatavību pirkt metalurgu turpina apliecināt mazākumā palikušais īpašnieks Kirovs Lipmans. Nekur tālu nav palicis Krievijas uzņēmuma "Afina Palada".
„Taisnība, ka vēl iespējama sanācija, bet mēs nezinām šo potenciālo investoru. Maksātnespējas gadījumā mēs visi zaudējam vairāk nekā iegūstam, kapitalizējot parādus," uzsver LM padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.
Pret metalurga īpašnieku piedāvāto parādu kapitalizāciju iebilda valdība. Lai arī šis solis būtu uzlabojis uzņēmuma bilanci, valsts negribēja līst dziļāk, faktiski kļūstot par uzņēmuma īpašnieci. "Tas bija populistisks plāns spēlēties ar valsti, ar iedzīvotājiem, apzinoties, ka paši [akcionāri] nav gatavi neko ieguldīt," tā nepiekrišanu parādu kapitalizācijai pamato finanšu ministrs Vilks.
Kamēr akcionāri un kreditori pēdējās nedēļās turpināja apmainīties viedokļiem par pareizāko uzņēmuma glābšanas plānu, LM vāca kopā pēdējos lūžņus un citas pārdodamas mantas, lai novembrī varētu izmaksāt algas strādniekiem, kuri pēdējos mēnešus bijuši bez darba. Metalurga administrators Haralds Velmers neredz, kur ņemt naudu algu izmaksai pilnā apmērā, bet uzskata, ka uzņēmuma maksātnespēja, ko viņš jaunnedēļ plāno pieprasīt, darbiniekiem nebūs tas sliktākais variants, jo viņi varēs saņemt pabalstus un atgriezties, kad būs atrasts investors.
„Darbinieki būs vajadzīgi, jo investors nevar atnākt ar armiju uz šejieni un sākt ražot," saka Velmers , bet neslēpj, ka visiem darbs diez vai atradīsies.
Citu valstu pieredze rāda, ka metalurģijas uzņēmumu pārdošana var prasīt gadu vai pat vairāk laika. Amatpersonas nelabprāt runā par uzņēmuma iztirgošanu pa daļām, kā rezultātā valsts atgūtu tikai niecīgu daļu naudas.
