Biznesa laikraksts „Financial Times” norādījis, ka Eiropas Komisija akceptēs Latvijas uzņemšanu eirozonā. Taču vienlaikus tā paudīs bažas par lielo nerezidentu daudzumu Latvijas banku sektorā.
„Es vienkārši nevaru iedomāties, kā var neuzņemt valsti, kura izpilda rādītājus. Ja neuzņem Latviju, tad var eirozonu tālāk nepaplašināt,” pauda Vilks. „Neviena valsts nekad nebūs pārliecināta, kad viņa tad atbildīs vai neatbildīs tiem rādītājiem. Skaidrs, ka mums būs tā saucamie mājasdarbi, norādījumi. Tas vienmēr ir jebkurai valstij. Jebkurai lielai valstij, kas ir eirozonā, mēs varētu tieši tikpat daudz piedāvāt un norādīt trūkumus, un, es pieļauju, viņu būtu daudz vairāk kā Latvijai.”
Finanšu ministrs uzsvēra, ka Latvija ir vienīgā ES valsts, kurā katrai bankai tiek piemērota individuāla uzraudzība, un nevienā citā valstī neesot tik augsti banku likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji.
Viņš arī kārtējo reizi noraidīja iepriekš izskanējušās bažas, ka no Kipras aizplūstošā nerezidentu naudu būtu nonākusi Latvijā – patiesībā 95% šīs naudas esot nonākuši Rietumeiropas finanšu sektorā, savukārt Latvijā nerezidentu noguldījumu apjoms aprīlī pat samazinājies. Arī „Financial Times” publikācijā atzīts, ka bažas par Kipras naudas nonākšanu Latvijas bankās nav piepildījušās.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iesaka sagaidīt oficiālo ziņojumu, taču principā ir pārliecināts, ka Latvijas sasniegumi tiks novērtēti kā atbilstoši iestājai eirozonā.
„Pagaidīsim tomēr Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ziņojumu. Mazliet esmu māņticīgs, pieturos pie principa – nesaki ”hop!”, kamēr grāvim nav pārlēkts… Bet es domāju, ka tas, ko mēs esam darījuši pēdējo gadu laikā un atbilstība Māstrihtas kritērijiem visiem ir acīmredzama, un pēc būtības es neprognozēju, ka varētu būt kādi negatīvi pārsteigumi – es domāju, ka šis ziņojums būs pozitīvs,” cerīgs ir Rinkēvičs.
