Nodokļu politika, topošais Būvniecības likums, Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas Krievijas un Ukrainas notikumu kontekstā un valsts konkurētspējas paaugstināšana - tie bija tikai daži no jautājumiem, ko, tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), komentēja premjere un vairāki ministri.
Šobrīd nav īpaša pamata runāt par to, ka notikumi kaimiņvalstīs atstās smagu iespaidu uz Latvijas ekonomiku, uzsvēra valdības pārstāvji. Ja Krievijas agresija pret Ukrainu neturpināsies, Eiropas Savienība pret Krieviju ekonomiskas sankcijas neieviesīs. Īstenojoties šādam scenārijam, finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad noteikti turpināsies.
Viņš kategoriski noraidīja recesijas iespēju, kā arī apšaubīja scenāriju, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme šogad varētu būt 0% vai tikai 1%–2%.
„Salīdzinoši nelielas korekcijas būs,” atzina Vilks, norādot, ka pēc mēneša Finanšu ministrija informēs valdību par makroekonomikas prognozēm, un tad būs skaidrs, cik tālu Krievija ies, un varēs arī precīzāk prognozēt IKP dinamiku.
Vilks arī norādīja, ka Latvija, ticams, šogad spēs arī pildīt solījumi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr ilgākā termiņā Latvijai var nākties apsvērt arī nodokļu palielināšanu, jo sabiedrība no valsts sagaida lielus izdevumus, bet nodokļu slogs kopumā Latvijā ir visai zems.
Tiesa, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs uzskata, ka Latvijai tomēr nebūtu jāsteidzas ar nodokļu celšanu vai tēriņu samazināšanu, bet jādomā arī par citiem risinājumiem.
Viņš uzsvēra, ka ir jāražo preces ar augstāku pievienotu vērtību, jāmaksā lielākas algas, tā budžets saņems vairāk. Viņš arī kritizēja izglītības sistēmu, kas skolās saglabā pārāk daudz sociālos priekšmetus, bet bērniem nepietiekami māca ķīmiju, fiziku, matemātiku un ekonomiku. Ja šī situācija nemainīsies, „mums nav nākotnes, tupināsim ražot zemas pievienotas vērtības produkciju”, sacīja bankas vadītājs.
Atbildīgo amatpersonu teiktais liecina par to, ka pieaugums nākotnē var skart nodokļus, kas ir saistīti ar patēriņu. Pēc finanšu ministra domām, no šādiem nodokļiem Latvijā ir pamats raudzīties uz nekustamā īpašumu nodokli, kura nodrošinātie kopējie ieņēmumi ir krietni zemāki, nekā lielākajā daļā attīstīto pasaules valstu.
