Tomēr viņš uzsver, ka Latvijai draudošās ekonomiskās grūtības nebūtu jāpārspīlē.
„Latvija un Baltijas valstis, ja būtu kādas sankcijas, ciestu visvairāk. Tas jādara zināms arī Briselē [kad premjere Straujuma tur runās], ka Latvija tiktu ietekmēta krietni vairāk nekā Polija, nemaz nerunājot par Vāciju un tālākām valstīm. [Krievija] ir mums galvenais partneris, runājot par precēm un pakalpojumiem, importu un eksportu,” norāda Vilks.
Kā zināms, ES ir Solidaritātes fonds, no kura ir kompensēti vairākām valstīm plūdu nodarītie zaudējumi pirms dažiem gadiem. Tāpēc jābūt arī kādam atbalsta mehānismam šajā gadījumā. Vilks arī pauda pārliecību, ka ES vadība pret šo situāciju izturēsies ar sapratni un nepieciešamības gadījumā Latvijai tiks kompensēti zaudējumi.
Patlaban vēl nav zināms, cik lieli zaudējumi Latvijai varētu būt gadījumā, ja Krievija spers atbildes soļus pret ES noteiktajām sankcijām. Situācija mainās katru nedēļu, un tāpēc ir jāseko līdzi notiekošajam. Tāpat ietekme būs no tā, cik ilgi norisināsies Ukrainas un Krievijas konflikts - tas var ieilgt arī gadiem, teica ministrs, tāpēc kādiem līdzekļiem no ES ir jābūt paredzētiem.
Šonedēļ Eiropadomes sanāksmē Latvija informēs par nepieciešamību paredzēt kompensācijas.
Kā ziņots, ES un ASV pirmdien vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.
