Ja Saeimas debates un lēmumi par budžetu balstīties uz ultimātiem, tas var apdraudēt gan budžetā ietvertos pamatprincipus, gan atsaukties uz Latvijas kredītreitingiem. To, tiekoties ar Valsts prezidentu, uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks. Reformu partijas un Nacionālās apvienības kopīgais paziņojums budžeta virzību bremzējot, taču koalīcijai vienoties par kompromisu ir iespējams, tic Vilks.
„Ministrijas un ministru kabinets ir tik daudz darījuši kopā, lai saliktu visu šo ļoti sarežģīto procesu. Un tagad parādās dažādi tehniski ultimāti vai varbūt lietas, kurām nav varbūt tik liela finansiāla nozīme, bet tas var notorpedēt visu pasākumu. Laiks vēl ir runāt, un smaguma centrs pārsēžas uz Saeimu, poliskajām partijām, to vadību, lai mēģinātu lietas pēc iespējas konstruktīvāk risināt. Ir iespējams, ja ir saprātīgi prasījumi papildus finansējumam. Tas nav iespējams, ja tiek papildus prasīti 20-30 miljoni. Ja tas reducējas uz krietni mazāku summu, un tiek saliktas dažādas sastāvdaļas, tad tas ir reāli izdarāms īsā laikā,” norāda Vilks.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars Vilka sūdzības par budžeta procesa kavēšanu gan nevērtē pārlieku nopietni: „Budžets vienmēr top smagi, bet gan jaunās māmiņas, gan skolotāji, gan tie, kas, piedodiet, vēlas dzīvot latviskā Latvijā, vēlas, lai no šī smagā darba viņam būtu labvēlīgs rezultāts. Budžets ir tikai instruments, līdzeklis, lai sasniegtu kaut kādus mērķus. Kamēr šie mērķi nav sasniegti, tikmēr darbs pie budžeta nav beidzies. Par šiem pasākumiem vienojas valdības vairākums, tātad, ja valdības vairākums netiek valdībā ņemts vērā, tad kāda jēga ir koalīcijai?”
Nacionālā apvienība ceturtdien izmantoja iespēju vienu no četriem prasību punktiem jau tagad nodot skatīšanai koalīcijā. Saeimai vērtējot vairāk nekā simt no valdības nākušu likumprojektu paketi, kurā naudas summas latos nomainītas pret eiro, Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis aicināja balsot pret Imigrācijas likuma grozījumiem.
Likumprojekts tika noraidīts, pret to balsojot arī opozīcijai. Neilgi pēc balsojuma finanšu ministrs Vilks atzina - šajā gadījumā Nacionālās apvienības prasības būs vien jāuzklausa: „Pilnīgi skaidrs – tas ir priekšvēlēšanu budžets, un katram ir savi karogi, katrai partijai ir savas lietas, kuras viņi grib līdz pēdējam turēt. Un nekur jau laikam neliksimies, ja gribēsim redzēt budžetu, tad, acīmredzot, būs kaut kā šis jautājums jārisina, ko darīt ar uzturēšanās atļaujām – vai tie būs pārejas periodi, kādas sastāvdaļas, kādas papildus summas. To nevaram ignorēt.”
Tikmēr Satiksmes ministrija paziņoja, ka iebilst pret atsevišķu jaunu maksājumu ieviešanu ostām, nepārskatot to kopējo finansēšanas modeli. Ieviešot tiešus maksājumus valsts budžetā no ostu ieņēmumiem, likumos noteiktās ostu funkcijas būtu jāapmaksā no valsts budžeta, uzsver ministrija. Šīs idejas iniciatore ir Reformu partija, un frakcijas vadītāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica uzskata - tā joprojām ir īstenojama. „Man šobrīd ļoti svarīgi šķiet tas, ka premjers ir vairakkārt publiski teicis, ka viņš un viņa personā „Vienotība” konceptuāli atbalsta, ka ostas var iemaksāt papildus kādu summu valsts budžetā. Tāpat arī Nacionālā apvienība, parakstot divpartiju kopīgo paziņojumu, ļoti skaidru paudusi atbalstu ostu iemaksai valsts budžetā. Līdz ar to domāju, ka šeit nav lielu politisku pretrunu. Ir jāvienojas par vislabāko formu, veidu un mehānismu. Likumprojekts, kas bija iesniegts pirms divām nedēļām, un tika piedāvāta likumprojekta redakcija, kā arī Ekonomikas ministrijas aprēķini, parādot, ko nozīmē 10, 20, 30%. Par konkrēto skaitli būs jāvienojas koalīcijas sēdē,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Jau ziņots, ka Reformu partija un Nacionālā apvienība vienojušās par četriem nosacījumiem, kuri valdībai jāīsteno, veidojot budžetu. Bez jau minētajiem, vienošanās paredz arī pedagogu algu pieaugumu un valsts atbalsta programmu dzimstības veicināšanai.
