Labrīt

Pieprasītākais "zelta roku" speciālists apkārtnē. Saruna ar Ilgvaru Knipši Kandavā

Labrīt

Izdota politieslodzītajam Gunāram Freimanim veltīta grāmata

Andris Vilks: Baltijas valstis no šīs krīzes izkļūs samērā ātri

Vilks: Covid-19 krīzes pabalsti varēja būt lielāki

Lai Covid-19 raisītajā krīzē darba devēji un darba ņēmēji justos komfortablāk, valsts sniegtie pabalsti varēja būt lielāki. Latvijas piesardzība bijusi pārāk liela, intervijā Latvijas Radio norādīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš ievēlēts par Latvijas Bankas padomes locekli.

Salīdzinot ekonomisko krīzi pirms desmit gadiem un Covid-19 radīto krīzi, bijušais ministrs norādīja uz būtiskām atšķirībām: “Pilnīgi nav salīdzināms: kā diena pret nakti. Latvijas situācija 2008., 2009, 2010. gadā bija neapskaužama, mēs bijām pirmie, kas saņēmām triecienus gan Latvijas [ekonomikas] pārkaršanas dēļ, gan starptautisko notikumu dēļ. Bija dubultkrīze. Ar mums nerēķinājās, mūs norakstīja, un mums nebija īsti, pie kā vērsties. Labi, kas viss tā beidzās. Tagad Latvijai ir stabilas finanses, pietiekami lieli uzkrājumi, labi reitingi, ar mums rēķinās.”

Viņa skatījumā valsts un uzņēmumi ir mācījušies no iepriekšējās krīzes. “Neko tādu ar pārkaršanu un pārāk lielu optimismu mēs nekad neatkārtosim.

Tas arī nosēdies mūsu atmiņās tik dziļi, ka tagad Latvijā ir dziļāka krīze nekā Lietuvā un Igaunijā.

Ne tikai “airBaltic”, Rīgas lidostas un tranzīta dēļ, bet mums arī tās mācības bijušas pietiekoši smagas. Tāpēc mums ir aizturētais patēriņš un investīcijas. Mēs esam sarāvušies.”

Viņaprāt, tagad jāskatās iespējas, ko paver Covid-19 krīze, un valdībai un uzņēmējiem jābūt gataviem ļoti ātri reaģēt. “Šī ir krīze, kura jebkurā brīdī var beigties. Tā ir tāda peldoša,” sacīja Vilks.

Viņš prognozēja, ka izkļūšana no Covid-19 krīzes Latvijai varētu būt ātra: “Redzot elastību un gatavību pārmaiņām, kas bija jau no 90. gadu vidus un beigām, bet izkristalizējās pēdējās krīzes laikā, kad Latvija savācās ļoti grūtā situācijā.”

Komentējot valsts rīcību, lai atbalstītu uzņēmējus Covid-19 krīzē, Vilks sacīja, ka virziens ir pareizs, bet nav pareizi apmēri. “Mēs redzējām Latvijas Bankas pēdējā pētījumā, ka

Latvija ir salīdzinoši mazāku daļu no pieejamās naudas novirzījusi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, pārvarot krīzes sekas. Varēja būt lielākas programmas, apjomi. Vismaz reiz divi to summu varētu pareizināt,” sacīja Vilks.

Piesardzība esot bijusi pārāk liela. “Mēs esam piesardzīgāki par potenciālajiem tēriņiem. Mums liekas, ka kaut kur kaut ko noblēdīs vairāk,” sacīja Vilks.

Viņa skatījumā, lai Latvijai pilnībā atkoptos, būs nepieciešami apmēram divi gadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt