“Mēs esam šeit, tur iet dzelzceļš, šai pusē paliek kūts un māja, otrpus – aitu ganības,” stāvot lauka vidū, ''Rail Baltica'' (RB) trasi pēc savas saprašanas iezīmē Salacgrīvas novada zemniece Anita Damsone. Anita audzē aitas. Par to, ka cauri viņas zemei trauksies ātrvilciens, viņa uzzināja pirms pieciem gadiem. Karti ar iezīmēto trasi dabūja pēc pašas lūguma. Neviens Anitai nav izskaidrojis, kā viņa varētu tikt no viena gabala uz otru. Tāpat neviens RB pāstāvis ar viņu nav sazinājies pēdējo piecu gadu laikā.
“Neviens nekomunicē, pati vācu informāciju, bet man bail, ka es kaut ko nokavēšu, kaut kam nepieteikšos, jo nezināšu. Varbūt var pieteikties kādai zaļai pārejai, lai nokļūtu otrā īpašuma pusē, bet es, to nezinot, neprasu,” stāsta sieviete. Viņa ir uztraukta.
“Katrai paaudzei kaut kas ir jāupurē. Ja paņem [paskatās], ko mūsu senči upurēja, tad šitas ir tāds nieks." Sarunā ar "Re:Baltica" sieviete vairākkārt norāda, ka ir priecīga – mazmeita varēs neīrēt dzīvokli Rīgā, no rīta iesēsties vilcienā un ātri tikt līdz universitātei, lai jau vakarā brauktu atpakaļ. Varēšot nu beidzot arī veikli nokļūt operā, nepavadot ilgu laiku uz šosejas. Šos apgalvojumus Anita pārliecinoši balsta solījumā, kas reiz izskanēja publiskajā apspriešanā – Salacgrīvā būs "Rail Baltica" stacija.
Pagaidām gan Salacgrīvas reģionālā stacija iezīmēta vien neskaidros nākotnes plānos. Nav zināms, kad un vai tā tiešām būs.
Anita gan nezina, ka otrpus Latvijas un Igaunijas robežai, Sillas ciematā netālu no Pērnavas, kāds cits atrodas tieši tādā pašā situācijā. Kad zemes īpašniece Elena Hunta (Ellen Hunt) izdzird vārdus "Rail Baltica", viņas balss pēkšņi mainās. Šie vārdi pēdējos piecus gadus virs viņas galvas karājušies kā Damokla zobens. “Es negribu atkal uztraukties,” viņa nosaka.
Saskaņā ar šī brīža plāniem dzelzceļš Elenas fermu sadalīs uz pusēm. Aramzeme paliks otrpus dzelzceļam, un viņai nav ne jausmas, kā viņa varēs tur nokļūt pēc RB celtniecības pabeigšanas. Tāpat kā Anita - Elena praktiski neko nezina.
Sākotnēji bija paredzēts, ka dzelzceļa līnija un vilciens brauks tieši cauri Elenas mājai. Atbilstoši jaunākajiem plāniem, dzelzceļa sliedes ies 50 metru attālumā no ēkas. Dzelzceļa trase tiek mainīta nepārtraukti.
Pēdējos gados gan dzīve šķita atgriezusies vecajās sliedēs, un Elena bija aizmirsusi par RB, līdz "Re:Baltica" par to atgādināja. Projekta koordinatori šajā laikā ar viņu nebija sazinājušies. “Varbūt tas nozīmē, ka dzelzceļš tomēr nemaz netiks būvēts?” viņa cerīgi vaicā.
Tas tiks būvēts gan. Igaunijā kā pirmo plānots uzbūvēt dzelzceļa līniju posmā Rapla-Pärnumaa, Sillas ciemata tuvumā, un būvniecības darbiem vajadzētu sākties jau šogad.
RB koordinatori šobrīd reģionā aktīvi darbojas – skaidro notiekošo, pērk zemi, tiekas ar iedzīvotājiem.
Baltijas valstīs lielākā infrastruktūras projekta būvniecībai nepieciešamo zemju atsavināšana Latvijā un Igaunijā kavējas. Savukārt Lietuva lepojas, ka tā jau atpirkusi visus nepieciešamos zemes gabalus. Kaimiņvalstī šo procesu izdevās tik ātri organizēt, pateicoties strīdīgiem likuma grozījumiem, kas ļāva valstij atsavināt zemi no privātīpašniekiem pēc savas patikas. Daži īpašnieki nolēma šo rīcību apstrīdēt tiesā, kur atklājās, ka viņiem izmaksāta niecīga kompensācija. Neviens no viņiem tiesā valsti neuzvarēja.
Lietuva: ātri un netaisnīgi?
Lietuvai patīk lielīties, ka tā atsavinājusi visus 1346 zemesgabalus, izņemot vienu, kas nepieciešami RB līnijai. Strīdīgie grozījumi padarīja zemes atsavināšanu būtiski ātrāku un vienkāršāku, nekā tā bija pirms tam. Ne visi gan bija apmierināti ar šādu risinājumu. Lietuvas parlamenta deputāts Simons Gentvils (Simonas Gentvilas) norādīja, ka netaisnīgo kompensāciju dēļ lietuvieši var “vilties savā valstī”.
Arī šī brīža Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamasuniene vēl kā parlamenta deputāte iebilda pret grozījumiem, norādot, ka izmaiņas ļauj valstij zemesgabalus sadalīt mazākos, atstājot īpašniekiem praktiski neizmantojamus nelielus zemespleķus. “Mēs necienām savus cilvēkus,” viņa sacīja, uzrunājot parlamentu 2019. gada martā.
"Re:Baltica/siena.lt" pārskatītie vairāku tiesvedību materiāli liecina, ka bažas par jaunās kārtības taisnīgumu bija pamatotas. Kompensācija par atpirkto zemi tikai retos gadījumos pārsniedza 1000 eiro.
Zemes īpašnieki bieži sūdzējušies par kompensācijas apmēru vai valsts rīcību, sadalot zemi tā, ka to praktiski nevar izmantot, īpaši lauksaimniecībā. Taču tiesa nelēma par labu nevienam no šiem zemju īpašniekiem.
Dažos gadījumos Lietuva pieprasīja īpašniekiem apmaksāt tiesvedības izdevumus, kas tādējādi vēl vairāk samazināja to kompensāciju. Vienā lietā tiesvedības izdevumi pat pārsniedza valsts piedāvāto kompensāciju. Šajos gadījumos gan tiesa noraidīja visus valsts mēģinājumus piedzīt tiesvedības izdevumus no īpašniekiem.
Igaunija: māja ar negribētu apgrūtinājumu
Igaunis Ardi Rego (Ardi Rego) pagājušajā gadā iegādājās māju Tallinas tuvumā, Mälivere ciematā, kurā dzīvo 75 cilvēki un kura mierīgajai ikdienai nākotnē cauri trauksies RB.
Pirms dažām nedēļām, apmeklējot RB pārstāvju organizēto tikšanos ar ciemata iedzīvotājiem, Ardi uzzināja, ka RB dzelzceļa līnija šķērsos ne tikai ciematu, bet arī viņa sētu. Prettrokšņa aizsargsiena atradīsies tikai dažu metru attālumā no viņa mājas.
Ardi nevarēja noticēt savām acīm. “Vēl nesen es biju pārliecināts, ka mans īpašums ir pasargāts,” viņš sacīja. “Tagad katru dienu un nakti manā galvā skan viens jautājums – kas notiks ar manu māju? Šobrīd man nav atbildes.”
Ne Ardi vienīgais ir izmisis, viss ciemats tāds ir. Jāns Pelmas (Jaan Pelmas) šajā ciematā dzīvojis 40 gadu. “Viņi plāno paņemt 3000 kvadrātmetru no manis,” viņš saka. “Neviens man nemaksās par dzīves kvalitātes kritumu, tikai par maniem kvadrātmetriem.”
Lai izbūvētu RB Igaunijā, sākotnēji bija plānots vairākus īpašumus nojaukt, taču līdz ar trases maršruta maiņu tagad plānots nojaukt tikai divus, viens no kuriem atrodas Mälivere. "Re:Baltica" neizdevās sazināties ar īpašnieku, taču RB Igaunijas filiāles vides projektu vadītājs Rolands Mīrs (Roland Müür) pagājušajā nedēļā viņu satika. “Viņš vienkārši vēlas šo procesu pēc iespējas ātrāk pabeigt,” sacīja Mīrs.
Līdz Igaunijas Zemes valdei nonākušas baumas, ka daži īpašumu pārdevēji jaunos īpašniekus neinformē par sagaidāmo zemes nākotni.
Lai gan šīs runas palikušas baumu līmenī, Ardi pieredze apliecina – notārs viņam neizskaidroja iespējamos apgrūtinājumus īpašumam, kad Ardi to iegādājās.
Kopš RB projekta sākuma Igaunija līdz šim ir atsavinājusi apmēram piecus zemes gabalus gadā. Ņemot vērā sagaidāmos būvniecības tempus, šim procesam tagad vajadzētu paātrināties, atsavinot pa zemes gabalam divās dienās. Tas, visticamāk, radīs problēmas, jo īpašuma atsavināšanas process ar apsekošanu, novērtēšanu u.c. nepieciešamajām darbībām kaimiņvalstī prasa vidēji gadu.
Latvija: ''Titāniks'' nav gatavs nogrimt
Rīgā viens no atsavināmajiem objektiem ir iepirkšanās centrs "Titāniks" – 90. gadus koši atgādinošs lielveikals pie autoostas. Īpašnieki jau vairākus gadus strīdas ar valsti, jo uzskata, ka par viņiem piederošo tirdzniecības centra ēku un izbrauktuvi no tās tiek piedāvāts par maz.
Līdz šim "Titāniks" bijis slavens ar pazīstamu apģērbu zīmolu viltojumu tirgošanu, taču īpašnieki apgalvo, ka izsapņojuši grandiozu biznesa plānu – atvērt viesnīcu, kam nu RB dēļ nav lemts piepildīties.
Sākotnēji viņi prasījuši segt arī šos zaudējumus. “Mēs vīzijas nevaram novērtēt,” saka par zemes atsavināšanu atbildīgā, valstij piederošā uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) nekustamo īpašumu speciālists Aigars Lipčiks, piebilstot, ka "Titānika" īpašnieki nebija veikuši nekādus priekšdarbus sava sapņa īstenošanai.
Taču strīds par Prāgas ielas objektiem saglabājas. Abi strīdnieki atzīst, ka situācija var nonākt līdz tiesai. Tas gan nenozīmē, ka sliedēm būs jāpagaida. Ja puses nevienosies, īpašumu atsavinās piespiedu kārtā un pēc tam tiesa lems par kompensāciju.
Viens no iemesliem, kādēļ Latvijā zemes atsavināšanas process ievilcies, ir Satiksmes ministrijas, pēc Valsts kontroles teiktā, “nepiedodami lēnais” darba temps. Piemēram, bija nepieciešami divarpus gadi, lai izstrādātu un pieņemtu tehniskus valdības noteikumu grozījumus.
Ministrija skaidro, ka darbi nav gājuši tik ātri, kā plānots, nepietiekamo resursu dēļ. Joprojām nav noteikta precīza RB trase, kas traucē atsavināt. Ja atsavinās liekos, būs nesaimnieciski. Turklāt zemes gabali līdz celtniecības sākumam jāuztur, bet tā nesāksies agrāk kā 2022. gadā.
“Varētu sūtīt vēstules par to, ka šobrīd nekas nenotiek, bet tā es cilvēkus tikai tracināšu,” skaidro EDZL pārstāve Rita Voronkova.
