Viļānu novadā audējas apvienojas biedrībā, bet pelnīt neļauj nodokļi

Dažādu rokdarbu darināšana daudziem ir tikai vaļasprieks vai papildu ienākums, nevis iztikas avots. Viļānu novadā vairākas audējas darbojas labdarības biedrībā “Atbalsts”. Peļņa par paveikto nonāk biedrības fondā, un to neskar tik lieli nodokļi kā individuālās saimnieciskās darbības veicējus. Valsts atbalstu, lai kļūtu par mazajiem uzņēmējiem, amatu meistari nejūt.  

Labdarības biedrība “Atbalsts” Viļānos nodibināta pirms vairāk nekā 20 gadiem. To laikā biedrības darbības sfēra gan mainījusies. Sākotnēji sniegta humānā palīdzība, bet šobrīd kopā apvienojušās novada audējas.

Uz kopīgu saimniecisko darbību zem biedrības vārda audējas mudinājis Latvijas nodokļu slogs, kas biedrībām pagaidām nav tik smags, kā mazajiem uzņēmējiem.

Biedrības “Atbalsts” valdes priekšsēdētāja Valentīna Vaivode stāsta, ka “biedrībai noformējot visu ieņēmumu dienestā, viss ir sakārtots, un mums liekas, ka mūs nodokļi lielie nekādi nespiež”.

Iegūtie līdzekļi mēnesī ir aptuveni 30 eiro un tiek izmantoti biedrības mājas uzturēšanā. To pieļauj arī likumdošana: biedrībām ir tiesības veikt saimniecisko darbību. Galvenais, lai ienākumi nenonāk pašu kabatās. Dažas audējas bijušas arī pašnodarbinātas, tomēr savus uzņēmumus slēgušas, jo vienas segas vērtība ir ap 15 eiro, bet pirmā iemaksa, kas jāveic valsts ieņēmumu dienestā – 50 eiro. Tam klāt nāk arī mikrouzņēmumu nodoklis, un tad, lai ar rokdarbiem varētu nopelnīt arī iztiku, mēnesī jāpārdod pat vairāki desmiti darinājumu.

“Ir, ir ļoti jāizvērtē, vai šī nodokļu nomaksa nenoved visu šo pasākumu līdz nullei un mīnusos. Jo tad, ja ņem šo saimniecisko darbību, tad uz to jāstrādā mērķtiecīgi,” spriež Valentīna Vaivode.

Viļānu novada iedzīvotāja Vineta atzīst, ka viņai nav tik daudz laika, lai varētu ar to nodarboties - pelnīt iztiku, braukāt pa tirgiem. “Vaļasprieks, tas tikai vaļasprieka līmenī, tiešām, kad brīvs laiks, gribas nervus nomierināt,” stāsta Vineta.

Kamēr nodokļu politika nekļūs lojālāka pret mazo biznesu, daudzu daiļamatu prasmes tā arī paliks vecvecmāmiņu pūra lādēs, bet iedzīvotāju interese par sava reģiona uzņēmējdarbības attīstību tikai mazināsies, spriež audējas. 

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti