Vietvarām atņemto naudu varētu kompensēt ar izdevīgākiem aizņemšanās nosacījumiem un ES finansējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pašvaldības turpina iebilst pret Finanšu ministrijas plānu apmēram 5% iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasējumu vai ap 90 miljoniem eiro pārdalīt par labu valsts budžetam. Tomēr no Finanšu ministrijas ieskanas idejas to kompensēt, piemēram, ar izdevīgākiem aizņēmumu nosacījumiem un vairāk līdzekļu piešķiršanu investīciju projektiem no Eiropas Savienības programmas Covid-19 seku pārvarēšanai. 

ĪSUMĀ:

  • Pašvaldības nav mierā ar naudas atņemšanu laikā, kad daudz vajadzību.
  • Finanšu ministrijā meklē kompensācijas mehānismus.
  • Izskan piedāvājumi par izdevīgākiem aizņēmumiem un ES naudu pašvaldībām.
  • Sarunas par kompromisu turpināsies.

Vietvarām atņemto naudu varētu kompensēt ar izdevīgākiem aizņemšanās nosacījumiem un ES finansējumu
00:00 / 02:31
Lejuplādēt

Robs pašvaldību budžetos nav pieņemams, zinot paredzamos papildu izdevumus. To trešdien pēc sarunas Finanšu ministrijā uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis:

„Pamatojām vai rādījām, kāpēc šāds samazinājums nedrīkstētu būt, it sevišķi pamatbudžetā, ņemot vērā arī to, ka pašvaldībām būs daudz dažādu papildu izdevumu. Tai skaitā pabalsti ir abās pusēs [pašvaldību un valsts], mums jāpaaugstina garantētā minimālā ienākuma apjoms, atalgojums ir abās pusēs gan skolotājiem, gan mediķiem. Līdzfinansējums nepieciešams projektu realizācijai pašvaldībām. Protams, mēs runājām arī par aizņemšanās iespējām, kas pašvaldībām bieži ir apgrūtinātas. Šodien risinājuma, protams, vēl nav.”

„Es esmu tādā ļoti interesantā situācijā: kā bijušais pašvaldībnieks esmu tagad otrā barikāžu pusē,”

finanšu ministra padomnieks pašvaldību sadarbības un pašvaldību finansēšanas jautājumos Leonīds Salcevičs 20 gadus bijis Jēkabpils mērs, tad dažus gadus bija ierindas deputāts.

Viņš apzinās, ka brīdī, kad pašvaldībām grasās noņemt daļu no garantētiem ieņēmumiem, valsts budžeta veidotājiem jādod kaut kas pretī. Vienlaikus skaidrs, ka atkāpes no iecerētā plāna nav iespējamas.

"Saeima ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kas vērsti uz algu palielinājumu mediķiem, pedagogiem, iekšlietu darbiniekiem. Tie ir pareizi lēmumi, bet nav līdz galam izvērtēts, kā to visu realizēt.

Saeimas lēmumi ir jāpilda un resursi jāmeklē. Piedāvājums [par iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas pārdali] ir tāds, kāds ir. Es domāju, ka mēs atradīsim to saprātīgo zelta vidusceļu un tas rezultāts būs labs."

Viņš minēja, ka izskanējušas vairākas idejas pašvaldību un valsts budžeta interešu sabalansēšanai. Piemēram, pašas vietvaras varētu pārskatīt savus plānus un iespēju robežās pārdalīt līdzekļus akūtākām vajadzībām, piemēram, sociālās jomas pasākumiem, kultūrai vai izglītībai. Konkrētākas iespējas būtu plašākas pašvaldību iespējas aizņemties naudu projektu realizēšanai un iegūt vairāk līdzekļu no Eiropas Savienības programmas Covid-19 seku pārvarēšanai.

Vairāk skaidrības par šīm idejām varētu būt 30. septembrī pēc nākamajām pašvaldību un Finanšu ministrijas pārstāvju sarunām par nodokļiem un budžetu.

KONTEKSTS:

Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja vairākas nodokļu politikas izmaiņas, ko iecerēts ieviest trīs posmos. Tostarp paredzēts par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas, ieviest minimālo sociālo iemaksu, mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% līdz 25%. Latvijas Pašvaldību savienība iebilst vietvaru budžeta samazināšanai, jo šāds solis pasliktinātu situāciju iedzīvotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti