Vietējo produktu plašākai izmantošanai skolās un aprūpes iestādēs traucē virkne šķēršļu

Skolās, sociālās un veselības aprūpes iestādēs ēdināšanā vēl arvien maz tiek izmantoti vietējie produkti, kaut arī pašvaldības un vietējie ražotāji būtu ieinteresēti sadarbībā. Kas ir šie šķēršļi, kas būtu jāpārvar, lai situācija mainītos? To analizējuši Vidzemes plānošanas reģiona un Latvijas Lauku foruma speciālisti.

Vietējo produktu plašāku izmantošanu skolās un aprūpes iestādēs ierobežo virkne šķēršļu
00:00 / 04:24
Lejuplādēt

Aizvadītajā gadā Vidzemes plānošanas reģionā veica aptauju, kurā apzināja gan vietējās pašvaldības, gan ražotājus, gan arī ap 100 iestādes – izglītības, sociālās un arī veselības aprūpes iestades, lai izzinātu, kāda ir situācija pārtikas produktu iepirkumos. Kādas tad problēmas iezīmējas? Daļu no tām ieskicēja Vidzemes plānošanas reģiona ekonomikas eksperte Irīna Kulitāne:

"Mēs tās sagrupējām četrās faktoru grupās; tie ir piegāžu atbilstības faktori, kas ir saistīti ar nespēju izpildīt noteiktās kvalitātes prasības, loģistikas risinājumu neesamība, nepilnības vai trūkums, pasūtītāju šaubas par piegādātāju spēju pildīt līgumsaistības. Un tad ir virkne ekonomisko faktoru, jo vietējo ražoto pārtikas produktu cena daudzos gadījumos ir augstāka nekā atbilstošā importēto produktu cena, tirgus cenas svārstības, kā arī pašvaldību ierobežotie finanšu resursi, kas nosaka griestus, par kādu cenu pašvaldības iestādes ir gatavas iegādāties pārtiku. Vēl normatīvo faktoru grupā visbiežāk tika minētas sarežģītās iepirkuma procedūras."

Par savu pieredzi stāstīja Smiltenes novada speciāliste iepirkuma jautājumos Lita Kalniņa: "Problēma ir vairāk tajā, ka mēs bieži paliekam bez rezultāta, jo vietējie ražotāji, audzētāji nemaz nepiesakās iepirkumos, bet katrā ziņā mēs gribētu, lai ir vietējie kartupeļi skolās uz galda, bet ne vienmēr pie tā nonākam."

Un ko tad saka paši ražotāji? SIA "Very Berry" tirdzniecības vadītāja Jūlija Križinauskaite atzina: "Pirmais – viss atduras pret loģistiku, jo viss tas tīkls, vai tās būtu skolas, vai veco ļaužu pansionāti, – nav iespēja visu izbraukāt. Ir iespēja, bet tad tas produkts maksās nenormāli [dārgi]."

Līdzīgās domās par to, ka ir jārisina loģistikas jautājumi, ir arī piena pārstrādes uzņēmuma "Straupe" tirdzniecības vadītājs Ivo Apenītis. "Ja iepirkumā ir jāpiegādā mazi apjomi, kas tagad pēdējā laikā ar kovidu ir saistīts, ir mazi apjomi un mums ir ļoti dārgas izmaksas, arī Rīgas pašvaldības bērnudārziem ir tā, ka mēs braucam ar savu transportu un vedam uz bērnudārziem trīs krējuma burciņas, kas ļoti sadārdzina iepirkumu.

Šie  ir daži no iemesliem, kas  attur  vietējo ražotāju iesaistīties pārtikas produktu iepirkumos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciāliste Ilga Zepa iezīmēja vēl vienu problēmu,  proti, veicot pārbaudes, nākas secināt, ka piegādātie produkti ne vienmēr atbilst tam, kas ir bijis līgumā.

"Ļoti bieži uzņēmumos saka, ka tas ir saistīts ar cenu, jo par 1,42 eiro sagatavot kvalitatīvas pusdienas bērniem ir ļoti grūti un tāpēc tiek meklētas iespējas, kā iegādāties lētākus produktus," teica Zepa.

Un šī pusdienu cena, kas ir pārāk zema, ir viens no galvenajiem kritērijiem, kāpēc skolu pusdienu galdā nav vietējo produktu. 

"Ir jābūt adekvātai cenai, un cena ir tuvu trīs eiro. Problēma ir Finanšu ministrijā, un ir jāatjauno valsts atbalsts pirmajām četrām klasēm. Šobrīd pēc administratīvi teritoriālās reformas un  finanšu līdzekļu samazināšanas pašvaldībām pat lielās pašvaldības vairs nevar nodrošināt tos nosacījumus, kas bija līdz šim," atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Diskusijas par vietējo produktu izmantošanu skolu un citu iestāžu ēdināšanā jau ilgst gadiem, bet kā šo jautājumu sakārtot? Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzskata, ka ir jāmaina iepirkumu modelis.

"Tas, ko mēs redzam, tā nākotne, ir ar elektronisko iepirkumu sistēmu. Tā ir jāveido tāda, ka pašvaldības redz visus mazos ražotājus, kas ir tās teritorijā, un jāļauj mums vest pa taisno no saimniecības uz bērnudārzu. Ir vienotas noliktavas, mēs redzam digitālas noliktavas, un mums ir jāveido arī pārtikas cenu monitorings. Mums ir jāiet laikam līdzi, mēs kaut kā vēl vecā sistēmā sēžam," sprieda Cimermanis.

Vidzemes plānošanas reģionā pēc veiktās aptaujas tagad mēģinās iet soli pa solim, lai situāciju mainītu. Vispirms kopīgi ar pašvaldībām centīsies risināt loģistikas jautājumus, kā arī panākt, lai skolām, sociālās aprūpes iestādēm būtu vieglāk izkontrolēt, vai piegādātie produkti atbilst līgumā paredzētajam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt