AST Elektroenerģijas tirgus attīstības un integrācijas daļas projektu vadītājs Aigars Sīlis norāda, ka aizvadītā gada karstā vasara būtiski mazinājusi ūdens pieplūdi Daugavā, kā rezultātā HES izstrāde salīdzinot ar gadu iepriekš kritās par 44%. Karstās vasaras dēļ pieaudzis elektroenerģijas deficīts ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļvalstīs, kas izraisījis cenu kāpumu.
Vietējo avotu izstrādes kritumu nebija iespējams kompensēt ar lētākas elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm, tādējādi visā reģionā augušas tās cenas. AST aplēses liecina, ka pērn vidējā "Nord Pool" elektroenerģijas biržas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,9 eiro par megavatstundu.
AST norāda, ka vietējie elektroenerģijas ražotāji Latvijas elektroenerģijas patēriņu 2018. gadā nosedza nepilnu 88% apmērā, kamēr gadu iepriekš, tika saražots 101% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas. Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms pērn samazinājās līdz 2,3 miljoniem MWh jeb par 44,3%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, savukārt termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās līdz 2,7 miljoniem MWh jeb par 81%.
Vēja elektrostacijās pērn tika saražoti 121 tūkstotis MWh (kritums par 18,6%), mazajās (līdz 10 MW) koģerācijas stacijās - 462 tūkstotis MWh (kritums par 16,7%), biomasa elektrostacijās - 438 tūkstotis MWh (pieaugums par 9,4%), ar biogāzi saražoti 349 122 MWh (kritums par 9,6%), mazie HES (līdz 10 MW) saražoja par 53% mazāk – 51 tūkstotis MWh elektroenerģijas, savukārt procentuāli liels, bet kopējā īpatsvarā neliels pieaugums ir vērojams saules elektrostaciju tiklā nodotajai enerģijai - 1 277 MW, kas ir par 25,9% vairāk nekā 2017.gadā, liecina apskats.
