Vietējie dārzeņu ražotāji: Pieprasījums pēc vietējiem gurķiem un tomātiem ir nemainīgi augsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 6 mēnešiem.

Pašmāju gurķi, tomāti un salāti jau kādu laiku gozējas veikalu plauktos un tas nozīmē, ka vietējiem audzētājiem ir darbu pilnas rokas. Latvijas Radio uzrunātie ražotāji stāsta, ka šis pavasaris bija nedaudz vēsāks nekā citus gadus un tas ietekmēja ražīgumu. Tomēr pieprasījums ir nemainīgi augsts un Latvijas iedzīvotāji savos iepirkuma groziņos vietējos dārzeņus liek labprāt.

Pieprasījums pēc vietējiem gurķiem un tomātiem ir nemainīgi augsts
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

„Kā vienmēr, ļoti darbīgs. Mums visi pavasari ir darbīgi,” sparīgi teic SIA „Mārupes siltumnīcas” valdes priekšsēdētāja Martuta Kravale. Tiesa, dārzeņu ražotājiem pavasaris iestājas krietni agrāk, nekā citiem, jo jau janvārī zemē tiek dēstīti pirmie tomātu stādi.

„Gaismas gurķītis mums ražo visu gadu, līdz ar to nav tā, ka mums būtu pārtraukums gurķa ražošanā. Tomātiņus gan mēs aprīlī sākām pirmos lasīt. Un šobrīd jau pilnā sparā ražo tomāti. Lauku gurķītis martā sāka ražot un tur arī mums viss notiek. Tā ka ražojam. Šobrīd pilnās jaudās. Mēs gadā saražojam piecus tūkstošus tonnu dārzeņu un lielākoties tos pārdodam tepat Latvijā. Eksports ir ļoti maz.”

Zemnieku saimniecībā „Kliģeni” aug garais gurķis un dažādu šķirņu tomāti. „Kliģeni” vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis stāsta, ka šogad par ražību un pieprasījumu sūdzēties nevar.

„Pieprasījums vienmēr ir. Vienīgā problēma, ja citās Eiropas valstīs saražo vairāk, proti, ja tur ir labāka saules gaisma un līdz ar to lielākas ražas, tad imports nāk iekšā. Tas ir tas, kas kādā brīdī nosaka cenu. Spiestā kārtā mums to nākas laist uz leju,” uzsver Reinis Reķis.

Par spīti cīņai ar importa dārzeņiem „Kliģeni” visu, ko saražo, ik gadus pārdod. Ražotājs, protams, atzinīgi vērtē samazināto PVN likmi 5% apmērā, ko piemēro vietējiem dārzeņiem un ogām.

„Mēs varam iedot labāku cenu patērētājam. Varbūt arī kādi eiro paliek vairāk mums kā ražotājiem, jo ražot Latvijā šos produktus ir padārgi. Ražošanas izmaksas, piemēram, gāzes izmaksas ir ļoti augstas katru mēnesi. Ir arī brīži, kad cena noslīd ļoti zemu un mēs labu laiku strādājam zem pašizmaksas,” norāda Reķis.

SIA “Rītausma” audzē trīs kultūras – garo gurķi, salātus un tomātus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Lāsma Bekina stāsta, ka gurķim patlaban ir pats augstākais ražības periods.

„Šogad viss, izņemot salāti, ir ar divu nedēļu nobīdi, jo pavasaris bija diezgan tumšs un vēss. Jau pagājušā gadā novērojām to, ka pieprasījums ir audzis, arī no lielveikaliem ir lielāki pasūtījumi. Arī mums pašiem uz vietas ir mazumtirdzniecības kiosks un redzam, ka cilvēku plūsma un vēlme pavasarī iegādāties mūsu produktus ir palielinājusies,” stāsta Bekina.

Arī bioloģiskās zemnieku saimniecības "Absolūts ēd" saimniece Ilze Lipska stāsta, ka pavasaris kā katru gadu ir rosīgs. Ģimenes saimniecībā sešu hektāru platībā aug vairāk nekā četrdesmit dažādi dārzeņi.

„Pavasaris vienmēr iestājas ar pirmajiem redīsiem. Tālāk mēs gaidām spinātus, salātus, lociņus un arī pirmās bietītes būs. Viss notiek procesā. Pavasarī kā katru gadu šķiet, ka viss aug ilgāk nekā vajadzīgs, bet, kad paskaties pēc tam atpakaļ, tad saproti, ka viss ir kā nākas,” skaidro Ilze Lipska.

Ilze Lipska ar vīru dārzeņus sāka audzēt pirms vairāk nekā desmit gadiem un viņi novērojuši, ka pakāpeniski mainās sabiedrības interese un cilvēki ir gatavi eksperimentēt, pagaršot jaunus dārzeņus, atklāt nebijušas garšas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti