Viesstrādnieku skaits būtiski sarucis; biežākas sūdzības par algu nemaksāšanu un pārstrādāšanos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Manipulēšana, darba samaksas neizmaksāšana un pārāk liela nodarbināšana – tās ir galvenās sūdzībās, kādas Valsts darba inspekcija saņem no viesstrādniekiem. To skaits pēdējos trīs gados aizvien pieaudzis, jo ārvalstu strādnieki Latviju atzinuši par mērķa valsti, kur strādāt. Tiesa, šis gads līdz ar pandēmiju ir ieviesis korekcijas un viesstrādniekiem izsniegto darba atļauju skaits sarucis teju trīs reizes.

ĪSUMĀ: 

  • Viesstrādnieku var izsaukt Latvijas darba devējs, nosūtīt ES darba devējs.
  • Tāpat viesstrādnieki var Latvijā nokļūt nelegāli.
  • Pēdējo trīs gadu laikā viesstrādnieku skaits auga, VDI biežāk saņēma sūdzības.
  • VDI: Visbiežāk sūdzas par nemaksāšanu un draudiem anulēt darba atļauju.
  • Tāpat sūdzas par pārāk lielu nodarbināšanu.
  • Sūdzību par kriminālsodāmiem pārkāpumiem inspekcijā nav saņēmusi.
  • Covid-19 dēļ viesstrādnieku ir mazāk: šogad – 9800 atļaujas, pērn – 25 000.
  • EM: pieprasījums pēc viesstrādniekiem aizvien ir augsts.

Viesstrādnieki Latvijā nokļūst trīs veidos. Pirmkārt, ja darba devējs uzaicina viesstrādnieku un saņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes uzturēšanās atļauju ar tiesībām Latvijā strādāt. Tas ir legālais ceļš.

Otrais ceļš, kā pie mums nonāk samērā daudzi ārzemnieki, ir nosūtītie darbinieki. Proti, viņiem ir noslēgts darba līgumi kādā citā Eiropas Savienības (ES) valstī un viņus pie mums nosūta izpildīt kādu pakalpojumu.

Trešais veids – darbinieki Latvijā ierodas nelegāli, bez darba atļaujām, bez darba līgumiem.

Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītāja Baiba Puķukalne uzsvēra, ka pēdējos trīs gados aizvien vairāk Latvijā ieplūst ārvalstu darbaspēks un mūsu valsts ir kļuvusi par mērķa valsti, kur strādāt. Līdz ar to pieaug arī Valsts darba inspekcijā saņemto sūdzību skaits.

Viesstrādnieku skaits būtiski sarucis; biežākas sūdzības par algu nemaksāšanu un pārstrādāšanos
00:00 / 03:59
Lejuplādēt

Puķukalne stāstīja, ka viesstrādnieki visbiežāk sūdzas par neizmaksātām darba algām, par ietekmēšanu. “Piemēram, ja viņi darba devējam prasa, lai viņš samaksā to, ko viesstrādnieks ir nopelnījis, tad darba devējs visādi manipulē un izvairās maksāt to, kas strādniekiem pienākas. Viens no argumentiem, ko viņi nereti izmanto ir: ja tu uzstāsi uz savām tiesībām, tad es anulēšu tavu darba atļauju un tu varēsi braukt atpakaļ uz savu dzimto zemi. Un, ja darba devējs atsauc darba atļauju, tad viņam tiešām ir jādodas prom un viesstrādnieks zaudē jebkādu iespēju darba samaksu saņemt,” skaidroja Puķukalne.

Tāpat nereti viesstrādniekus nodarbina vairāk, nekā atļauts, proti, nevis 40 darba stundas nedēļā, bet 60 un vēl vairāk. Tikai šādi viņi spēj nopelnīt to darba samaksu, par ko ar darba devēju nolīguši.

Puķukalne uzsvēra, ka līdz šim sūdzības nav robežojušas ar kriminālsodāmiem pārkāpumiem, kā tas ir Latgales konditorejas uzņēmuma “Adugs” lietā. Līdz šim Valsts darba inspekcijas redzeslokā ir bijušas administratīvas lietas.

“Adugs” lietā notiek pirmstiesas izmeklēšana, līdz ar to Valsts darba inspekcija pašlaik plašākus komentārus sniegt nevar.

“Mums šobrīd vēl notiek pārbaude, un mēs esam identificējuši vairākus pārkāpumus, kas ir mūsu kompetencē, un par to mēs vēl vedam lietvedību,” atklāja Puķukalne.

Taču kopumā Latvijā viesstrādniekiem izsniegto darba atļauju skaits šogad sarucis teju trīs reizes. Šogad līdz novembrim viesstrādniekiem izsniegtas vairāk nekā 9800 darba atļauju. Salīdzinājumam pērn – vairāk nekā 25 000.

Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe sacīja, ka sarukumu galvenokārt ietekmējusi Covid-19  pandēmija un ar to saistītie ceļošanas ierobežojumi, kā arī pieprasījuma izmaiņas dažādas tautsaimniecības nozarēs.

“Pēdējos četrus gadus visvairāk viesstrādnieku Latvijā ir no Gruzijas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Populārākās nozares nemainīgi ir būvniecība, sauszemes transports un cauruļvadu transports. Ēku būvniecība un arī informācijas tehnoloģiju (IT) sektors,” informēja Puķe.

Par spīti bezdarba rādītājiem, kas pandēmijas dēļ pieauguši, pieprasījums pēc viesstrādniekiem aizvien ir augsts.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols uzsvēra, ka bezdarba pieaugums nav tik liels, lai atrisinātu visas darba tirgus problēmas.  

“Pamatā tās ir pandēmijas tieši skartās nozares – ēdināšanas sektors, viesnīcas, tūrisma pakalpojumi. Bieži vien, ja mums ir nepieciešami kvalificēti speciālisti, piemēram, būvniecībā, tad, protams, tik īsā laikā (divu, trīs mēnešu laikā) iegūt kvalifikāciju cilvēkam, kas nāk no ēdināšanas sektora, nav iespējams,” atzina Ozols.

Līdz ar to darbaspēka trūkuma problēma nozarēs, kur aktivitāte ir augsta, saglabājas, piemēram, būvniecības, transporta un IT nozarēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti