"Šo naudas masu mēs pārceļam sociālā nodokļa nomaksai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai un algu legalizācijai," teica Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
PVN likmes pazemināšana budžeta ieņēmumus varētu mazināt par aptuveni 40 miljoniem eiro. Finanšu ministrija gan cer, ka faktiskā šī lēmuma ietekme varētu būt pat pozitīva.
"Tā ir tā, kas jāspēj kompensēt gan ar legālāku darba laika uzskaiti, gan ar lielākām algām," komentēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Kā piemērs tiek minēts PVN samazinājums no 21 uz pieciem procentiem Latvijā raksturīgajiem augļiem un ogām. Plānotā sešu miljonu eiro roba vietā šis solis budžetā ienesis papildu 12 miljonus eiro. Šajā gadījumā to, vai tiešām visi uzņēmēji ietaupītos līdzekļus izmantos, lai legalizētu darbinieku algas un darbalaiku, uzraudzīšot nozare pati.
"Mēs no nozares iekšienes, mēs zinām, kuri ir pavisam melni spēlētāji," norādīja Jenzis. Pagaidām viņš neejot uz Valsts ieņēmumu dienestu, bet pēc samazinātās likmes ieviešanas plāno to darīt. "Lai viņi mūs gaida, mēs iesim, mēs teiksim, draugi mīļie, jums ir samazinātais PVN, tagad samaksājiet algas," uzsvēra Jenzis.
Ministre norādīja, ka "vienmēr var ieslēgt atpakaļgaitu, ja redz, ka tas rezultāts nav sagaidītais".
Tagad vienošanās jāparaksta arī nozares iekšienē. Lielākās diskusijas solās būt par minimālās algas noteikšanu visās amata grupās.
Vai Finanšu ministrija samazināto nodokļu likmi ņems vērā jau nākamā gada budžeta veidošanas procesā, atkarīgs no tā, vai nozare iekšienē vēlākais līdz novembra vidum spēs parakstīt ģenerālvienošanos.
