Viesmīlības nozare brīdina: Ir pēdējais brīdis atļaut klientu apkalpošanu āra terasēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kupls skaits krīzē kritušo ēdināšanas uzņēmumu un naktsmītņu kopsolī ar plastmasas trauku atkritumu kalniem – šādi var raksturot situāciju viesmīlības nozarē. Līdz ar akciju “NĒ plastmasai! JĀ terasēm!” viesmīlības nozare cer pievērst lēmumpieņēmēju un visas sabiedrības uzmanību aktuālajām problēmām nozarē. Nozares pārstāvji aicina valdību pieņemt lēmumu ļaut izmantot ārā terases, lai tur drošā vidē ieturētu maltīti. 

Viesmīlības nozare brīdina: Ir pēdējais brīdis atļaut klientu apkalpošanu āra terasēs
00:00 / 03:58
Lejuplādēt

Apmēram 40% līdz 50% ēdināšanas uzņēmumu Latvijā nav izdzīvojuši Covid-19 krīzē. Līdzīga situācija ir ar naktsmītnēm galvaspilsētā. Reģionos problēma nav tik liela, norādīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Nozares pārstāvji aicina valdību pieņemt lēmumu ļaut izmantot ārā terases, lai tur drošā vidē ieturētu maltīti. Graikste uzsvēra, ka patlaban cilvēki ēd parkos uz soliņa, automašīnās, bet tā nav sanitāri higiēniska vide, kur būtu jāēd. Turklāt parkā soliņus neviens nedezinficē.

“Arī šobrīd ir spēkā tas, ka divas mājsaimniecības ārā var satikties. Absurdi, ka satikties var, pavadīt laiku kopā var, bet apsēsties un paēst maltīti kopā viņi ārā nevar,” norādīja Graikste.

Viņa atzīmēja, ka sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) drošības protokols izstrādāts jau marta sākumā. Toreiz valdīja optimisms, ka terasēs ēdināšanu varētu atsākt jau 20. martā. Bet mainījās pieeja un valdībā tika apstiprināts luksofora princips jeb trīs soļu programma.

“Ekonomikas ministrijā mēs izcīnījām, ka ēdināšana ārā otrajā solī tiek ielikta. Skatoties pēc laika grafika, tas varētu būt ne ātrāk kā aprīļa beigās,” pauda Graikste.

Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele akcentēja, ka ir pēdējais brīdis atļaut apkalpot klientus terasēs, jo nozarē situācija ir smaga.

“Laukos jau tā bija daudz par maz vietu, kur varēja paēst. Ja tuvākajā laikā viņiem neļaus strādāt, vismaz ārā ēdinot, tad viņi vienkārši neatvērsies. Laukos ēdinātāji ir ārkārtīgi svarīgi. Bez visa kā var tūrismā iztikt, bet bez ēdināšanas nevar. Diez vai mums palīdzēs šī gada vasara, ja epidemioloģiskā situācija būs laba un mēs varēsim ceļot pa mūsu pašu zemi, ja būs jābrauc ar savu sviestmaizi no Rīgas un Indijas tēju termosā. Tāda situācija var būt ļoti iespējama. Ar līdzi ņemšanu uzņēmēji nopelnīt neko nevar, jo vienreizējie trauki ir ļoti dārgi. Tā ir tāda darbošanās, lai nesajuktu prātā,” skaidroja Ziemele.

“B Bāra” īpašnieks Armands Mednieks atzina, ka gaida, kad valdība dos zaļo gaismu un terasēs varēs apkalpot klientus. Turklāt pasniegt ēdienu nevis plastmasas traukos, bet uz normāliem šķīvjiem. 

Viņš dalījās iespaidos, kāda situācija ar plastmasas trauku apriti ir patlaban: “Tā ir ārprātīga atkritumu kaudze. Vienkārši ārprātīga. Es savā uzņēmumā ar salīdzinoši mazu apgrozījumu mēnesī vienreizējiem traukiem tērēju ap 2000 eiro. Bet es esmu mazs tirgotājs. Es domāju, kas notiek tiem, kas šobrīd tirgo aktīvi – suši, picas, kebabus. Plus vēl jāmaksā liels dabas resursu nodoklis. Trauku aprite ir ārprātīga. Es nevaru iedomāties, kas notiek izgāztuvēs.”

Vienreizējā iepakojuma apjoms pieaudzis vairāk nekā divas reizes, liecina Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" apkopotie dati. Organizāciju veiktā aptauja liecina, ka

vidēji viens ēdināšanas uzņēmums mēnesī izlieto no 5 līdz pat 20 tūkstošiem vienreizējo plastmasas trauku vienību, par tiem samaksājot no 1000 līdz pat 5000 eiro. 

Pieņemot, ka Latvijā darbojas aptuveni 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, tad mēnesī tie kopā līdzi ņemšanai vidēji izdala aptuveni 40 miljonus vienreizējā iepakojuma vienību par simtiem tūkstošu eiro, kas vēlāk tiek izmesti atkritumos, norādīja organizācijas. 

Lai apjaustu plastmasas trauku gūzmu, viņš aicināja izstaigāt Rīgas ielas un palūkoties uz atkritumu tvertnēm, kas ir pārpildītas ar plastmasu. Mednieks sacīja, ka absurda ir arī situācija, ka ēdinātājiem ļāva arī nesezonā atstāt terases, bet tās tā arī netika izmantotas.

“Rīga ir uztaisīta par spoku pilsētu. Terases ārā stāv, tās ir aplīmētas. Policija braukā apkārt un dzenā tos, kuri tur piesēduši. Cilvēkiem gribas piesēst. Kaut vai vienam cilvēkam, vienai mājsaimniecībai atļautu tur apsēsties, lai kaut kā izmantotu,” viņš sacīja.

Uz atļauju izmantot āra terases klientu apkalpošanai cer visa viesmīlības nozare, kas trešdien ar akciju „NĒ plastmasai! JĀ terasēm!” cer pievērst lēmumpieņēmēju un visas sabiedrības uzmanību aktuālajām problēmām nozarē.

KONTEKSTS:

Covid-19 ierobežojumu dēļ cietusi ēdināšanas nozare, kas šobrīd strādāt drīkst, tikai izsniedzot ēdienu līdzņemšanai. Saskaņā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkstošus cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi veido 5% no Latvijas IKP. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati. 

Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi. Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti