Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Uzņēmēji gatavojas «Brexit»

Viens no lielākajiem Latvijas kokapstrādātājiem: «Brexit» mūs padarīs tikai stiprākus

Ar joprojām neatbildētiem jautājumiem marta beigas gaida tie uzņēmēji, kuri savu produkciju eksportē uz Lielbritāniju. Taču starp tiem ir arī uzņēmēji, kas šo izaicinājumu uztver kā kārtējo izaugsmes un iedvesmas brīdi. Viens no lielākajiem Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem ir jau sagatavojies pārmaiņām un pārliecināts, ka “Brexit” viņus padarīs tikai stiprākus.  

Savu produkciju kokapstrādes uzņēmums “Krauzers” uz Lielbritāniju eksportē jau četrus gadus. Pērn viņi eksportējuši kokmateriālus žogiem, kas mērāmi 80 000 kilometru garumā. Tas ir aptuveni tik daudz, ka Latvijas teritoriju ar tiem varētu apjozt vismaz piecas reizes. Kopējā uzņēmuma eksporta vērtība ir ap 7 miljoniem eiro, un 30 % tiek eksportēti uz Lielbritāniju.

“Savukārt 40% mēs eksportējam uz Āzijas valstīm, kurās mēs jau esam apguvuši zināšanas. Un visas šīs pašas procedūras, ko mēs šobrīd darām uz Āzijas valstīm, mēs darīsim arī uz Angliju. Tā kā - tikai vairāk papīru darba un, iespējams, vēl viens papildus cilvēks nepieciešams, lai nodrošinātu visu šo procesu,” spriež SIA “Krauzers” izpilddirektors Ivo Grinbergs.

“Brexit” uzņēmumu sabiedēja tikai pašā sākumposmā pirms diviem gadiem.

Bažas par mazāku pirktspēju neapstiprinājās – pārdošanas apjomi palielinājās, un ieviesti pat jauni produkti. Gatavojoties marta beigām, SIA “Krauzers” apmācījis savu muitas deklarantu, paredzot rindas uz robežām, atteicies no piegādes ar kravas transportu un pārskatījis sadarbības līgumus, kas vairs nebūs Lielbritānijas mārciņās, bet eiro.

Lai gan uzņēmums atzīst, ka ir gatavs sliktākajam scenārijam, tomēr cer uz vienošanos un pārejas periodu.

“Mēs esam gatavi, uzņēmēji ir gatavi.  Bet, vai valsts iestādes ir gatavas, to rādīs laiks,” saka Ivo Grinbergs.

“Tur ir vajadzīgi vairāki desmiti jaunu cilvēku, tehniski nodrošināts, zinošs personāls. Un tas tikai vienā Latvijā, tad iedomājieties, kam jābūt gatavam Lielbritānijā,” piebilst Grinbergs.

No 2600 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem 190, pārsvarā kokapstrādes un metālapstrādes, nedaudz arī pārtikas apstrādes uzņēmumi, eksportē uz Lielbritāniju.

Emocionāli mazāk gatavi “Brexitam” esot tie, kas eksportu sākuši nesen. Viņus uztrauc, kādi būs muitas tarifi, preču sertifikācijas noteikumi un tas, vai papildu izmaksas, ko nāksies iekļaut produktu un pakalpojumu cenā, nesamazinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Līdz ar to iegūtā vieta tirgū varot nebūt tik droša kā līdz šim.

LTRK valdes locekle, Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa norāda, ka “biznesa kopiena Eiropā aicina, ka “Brexit” tomēr tiek pēc iespējas vairāk saglabāts uz biznesu orientēts. Ar domu, ka vienotais tirgus ir pievienotā vērtība visiem. Tie ir principi, kurus vajadzētu saglabāt”.  

“Krauzers” Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības izjūt jau šobrīd ar latviešu atgriešanos mājās. Uzņēmumā darbu atraduši jau pieci reemigranti, bet interese esot vēl lielāka.

KONTEKSTS:

2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Taču Lielbritānijas parlaments noraidīja tā saukto "Brexit" šķiršanās līgumu, kas ir teju 600 lapas garš un ir juridiski saistošs.

Ja Lielbritānija tomēr pamet bloku bez jebkāda līguma, tad jau 30. martā var iestāties vērā ņemamas sekas. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kas sadarbojas ar Apvienoto Karalisti, ir aicināti nopietni gatavoties šādai iespējai. Šķiršanās bez vienošanās var radīt nopietnas problēmas gan ar preču piegādi, gan ar muitas kontroli, gan ar dažādām atļaujām un licencēm, kas nebūs vairs spēkā. Arī privātpersonu ceļošana var būt apgrūtināta.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti