Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība sola atbalstu šādam aicinājumam, tomēr politiķi šaubās par balsojuma jēgu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēvičam kā drošības līdzekli ir noteicis aizliegumu pildīt amata pienākumus.
Rimšēvičs Latvijas Bankas telpās drīkst atrasties, tomēr nekādus lēmumus attiecībā uz banku pieņemt nevar. Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns apliecina – kamēr Rimšēvičam būs noteiktais drošības līdzeklis, viņš nesaņems algu.
“Pagājušajā nedēļā mēs gan rakstiski, gan mutiski konsultējāmies ar KNAB par to, kā šo drošības līdzekli – liegumu pildīt amata pienākumus – īstenot dzīvē. Esam saņēmuši visus nepieciešamos skaidrojumus un pašlaik darbojamies pie šī drošības līdzekļa īstenošanas. Varu apstiprināt, ka šajā laikā viņš atalgojumu nesaņems,” skaidro Silakalns.
Rimšēvičs paziņojis, ka no amata atkāpties negrasās, jo vainu kukuļošanā neatzīst. Latvijas Bankas prezidentu amatā ieceļ Saeima, tomēr atlaist prezidentu var tikai pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc notiesājoša sprieduma. Līdz ar to politiķi meklē citas iespējas, kā nomainīt Latvijas Bankas prezidentu. "Vienotība" rosinājusi Saeimā nobalsot par aicinājumu Rimšēvičam atkāpties, tādā veidā izdarot spiedienu amatu atstāt. Tomēr koalīcijas partneri aicina vispirms noskaidrot Eiropas Centrālās bankas viedokli. Tādēļ "Vienotība" vēl lems, vai šādu balsojumu virzīt parlamentā, stāsta partijas vadītājs Arvils Ašeradens.
“Mēs par šo diskutējām, kolēģu pozīcija ir piesardzīga. Ir aicinājums izvērtēt Eiropas Centrālās bankas ieteikumus, pirms mēs virzāmies tālāk, tā kā mēs pieņemsim šo lēmumu trešdien frakcijas sēdē,” saka Ašeradens.
Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš stāsta, ka „nacionāļi” Saeimā atbalstītu aicinājumu Rimšēvičam atkāpties,
tomēr Bērziņš balsojumā saredz riskus, piemēram, ja balsu aicinājumam atkāpties tomēr nepietiks. “Pat ja mēs vienojamies un ir atbalsts koalīcijā, bet nepietiek balsu, vai tā ir sava veida uzticības izteikšana prezidentam? Ja viņš neatkāpjas, ko mēs darīsim? Pēc mēneša vēlreiz nāksim ar lielāku lūgumu atkāpties? Te ir tiešām jautājumi,” norādīja Bērziņš.
Arī Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze sola ZZS atbalstu Saeimas aicinājumam Rimšēvičam atkāpties.
Tomēr Krauzem ir šaubas, vai Rimšēviču parlamenta aicinājums ietekmētu, jo līdz šim ne Valsts prezidenta, ne premjera mudinājumi atkāpties nav līdzējuši. “Ja jau ir valsts augstākās amatpersonas aicinājušas viņu atkāpties un viņš spītīgi neņem vērā šos ieteikumus, tad man rodas retorisks jautājums, vai Saeimu viņš klausīs? Ja neklausīs, kādas ir šīs konsekvences?” retoriski jautā Krauze.
Tā kā Rimšēvičs šobrīd nespēj pildīt arī Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa pienākumus, Latvija nevar piedalīties šīs institūcijas balsojumos.
KONTEKSTS:
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pārbauda ziņas par Rimšēviča saikni ar Krieviju, kas izskanējušas starptautiskajos medijos. Līdz šim SAB nav redzējis iemeslu liegt Rimšēvičam pielaidi klasificētajai informācijai.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Otrs šajā lietā aizdomās turētais ir uzņēmējs Māris Martinsons. Lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošām kredītiestādēm.
“De facto” ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess pret Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku".
Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.
