Dienas notikumu apskats

Novembrī izbeigs iekšējo robežkontroli Šengenas zonā

Dienas notikumu apskats

Pašvaldība vērtēs Jelgavas bērnunama vadītājas atbilstību amatam

«Vienotība» neatkāpjas no nosacījumiem nodokļu reformas atbalstīšanai

«Vienotība» neatkāpjas no nosacījumiem nodokļu reformas atbalstīšanai

Koalīcijā esošās partijas "Vienotība" ministri otrdien, 9. maijā, valdības sēdē atbalstīs nodokļu reformas pamatnostādnes tikai ar nosacījumu, ja tuvākajā laikā tiks atrasts ilgtermiņa naudas avots veselības aprūpei. To pirmdien, 8.maijā, apstiprināja "Vienotības" valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Tāpat "Vienotība" pieprasa, lai nodokļu reformas dēļ nesamazinātos finansējums izglītībai un drošībai, kā arī netiktu veikti eksperimenti ar budžeta deficīta palielināšanu.

Pagājušajā nedēļā valdība atlika balsojumu par nodokļu politikas pamatnostādnēm, kas ietver Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās nodokļu reformas pasākumus, jo "Vienotība" vēlējās pamatnostādnes papildināt ar vairākiem punktiem.

Izvirza četrus nosacījumus 

Nosacījumi pirmdien apspriesti partijas valdes un Saeimas frakcijas sēdē, un nolemts, ka pamatnostādņu tekstam jāpievieno solījumi par finansējumu veselības aprūpei, reformu turpināšanai izglītības un valsts iekšējās drošības jomā, apņemšanās ievērot atļauto budžeta līmeni, kā arī visus saistītos likumus skatīt vienoti. Šos četrus punktus "Vienotība" piedāvās pārējiem koalīcijas partneriem.

Galvenā partijas prasība ir reformā paredzēt ilgtermiņa naudas avotu veselības aprūpei. Partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs atgādina, ka tas arī bija sākotnējais nodokļu reformas mērķis.

"Tas, ko mēs skatāmies kā politiskais spēks - ka ir lietas, kuras nedrīkst atstāt ārpus šādas nodokļu reformas. Reforma tika uzsākta, lai atrastu līdzekļus veselības aprūpei, kurā visi piekrīt, ka trūkst līdzekļu. Tas ir izejas punkts, un tāpēc mēs gribam pie tā turēties, nevis tas, kas ir sekundāri, kas ienāca vēlāk," teica Piebalgs.

"Vienotība" uzstāj, ka naudas avots veselības aprūpei ir jāatrod, kamēr valdībā top ar nodokļu reformu saistītie likumprojekti. Tas varētu ilgt aptuveni mēnesi.

Vēl "Vienotība" prasa, lai nodokļu reformas dēļ netiktu pārkāpti likumi par pieļaujamo budžeta deficītu, lai, kā norādīja Piebalgs, "nebūtu eksperimentu".

Tāpat "Vienotība" vēlas, lai finansējums reformām izglītībā un drošībā nesamazinātos un visi ar nodokļu reformu saistītie likumprojekti virzītos vienā paketē.

Ar saviem nosacījumiem "Vienotība" iepazīstināja Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību koalīcijas sanāksmē. Koalīcijas partneri "Vienotības" piedāvājumu pirmdien pieņēmuši zināšanai, norādot, ka diskusijas – atbalstīt vai neatbalstīt, notiks valdības sēdē otrdien.

Gala lēmums par "Vienotības" priekšlikumiem netika pieņemts, jo premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) sēdē nepiedalījās.

Cer, ka reforma gūs atbalstu

Kučinska parlamentārais sekretārs un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze gan prognozē, ka nodokļu reformas pamatnostādnes valdībā tiks apstiprinātas.

"Man liekas, ka mēs ejam uz to, lai mēs vienotos kopīgi un ietu uz priekšu. Es personīgi prognozēju, ka mēs iesim uz priekšu un tiks atbalstītas šīs pamatnostādnes," teica Krauze.

Arī Nacionālā apvienība ir gatava atbalstīt nodokļu pamatnostādnes, jo tajās iekļauta „nacionāļu” prasība paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Kučinskis gan atzinis, ka visi atvieglojumi būs atkarīgi no tā, cik lielu budžeta deficītu atļaus Eiropas Komisija, kuras lēmumu Latvija varētu saņemt maija beigās.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš tomēr uzsver, ka neredz šķēršļus nodokļu reformas pamatnostādņu apstiprināšanai. "No mūsu puses šeit šķēršļu nav, jo mēs esam panākuši šajā politikas dokumentā mūsu prioritātes. Attiecībā uz to, kāda būs rīcība no "Vienotības" ministru puses, mēs šeit dzirdējām, ka ir šie četri nosacījumi. Ja premjers šos nosacījumus atbalstīs, tad es pieņemu, ka šis dokuments tiks atbalstīts."

Premjers Kučinskis pagājušajā nedēļā ar darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem jau vienojās, ka līdz 2020. gadam jāpanāk, ka veselības aprūpei nonāk 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šobrīd veselībai Latvija tērē aptuveni 3% no IKP. Pagaidām gan visas diskusijas par iespējamiem naudas avotiem nonākušas strupceļā.

Prezentējot nodokļu reformu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) piedāvāja veselības aprūpei novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, tomēr labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") tam nepiekrita. Arī tagad "Vienotības" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka sociālajā budžetā nav rezerves, lai finansētu veselības aprūpi.

Arī vienošanās otrdienas vadības sēdē, ja tāda būs, gan nenozīmē, ka nodokļu reforma būs tieši tāda, kā pamatnostādnēs, jo grūtas diskusijas paredzamas arī tad, kad projekts nonāks Saeimā. 

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021.gadam projektu, kas tika nosūtīts saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem. 

"Vienotība" otrdien, 2.maijā, nolēma neatbalstīt izstrādātās nodokļu reformas pamatnostādnes, jo uzskata, ka reformas piedāvājums nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāts. Arī pēc valdību veidojošo partiju – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības (NA) un partijas "Vienotība" – sanāksmes trešdien, 3. maijā, "Vienotība" nemainīja savu nostāju un izlēma pamatnostādnes neatbalstīt.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa iepriekš norādīja, ka reformas sākotnējais mērķis arī bijis rast papildu finansējumu veselības aprūpei, bet pašreizējā piedāvājumā šis jautājums netiek risināts. Tāpat partija pauda bažas, vai līdz ar reformu nesaruks līdzekļi "Vienotības" pārziņā esošajai Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Iekšlietu ministrijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti