Viņš piedalījās Eiropas Parlamenta debatēs par situāciju Grieķijā, kuras laikā daudzi parlamentārieši veltīja asu kritiku taupības politikai, kas tiek īstenota šajā dienvidvalstī.
Nākamo starptautiskā aizdevuma daļu Grieķijai bija paredzēts izmaksāt jau vairāk nekā pirms gada. Tomēr aizdevēji joprojām nevar vienoties ar Atēnām par nepieciešamo reformu un ietaupījumu apjomu.
Grūtības rada arī fakts, ka jūtami atšķiras Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aprēķini par Grieķijas ekonomikas ilgtspēju. Tomēr drīzumā Grieķijas valdībai var pietrūkt naudas, lai atdotu vecos parādus. Tādēļ šīs valsts premjers Aleksis Ciprs pat piedraudēja atkal pieprasīt sasaukt īpašo dalībvalstu līderu samitu.
Tagad situācija, šķiet, ir izkustējusies un ir cerība, ka jau līdz maija beigām aizdevēji un Atēnas spēs atrast kopsaucēju un izmaksāt nākamo aizdevuma daļu.
Uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, Deiselblūms arī atvainojās par saviem izteikumiem vienā no Vācijas avīzēm. Toreiz viņš sacīja, ka gadījumā, ja kāds iztērē visu naudu alkoholam un sievietēm, tad šim cilvēkam nevajadzētu gaidīt, ka kāds cits par to samaksās.
“Mūsu kopējo noteikumu respektēšana ir būtisks priekšnosacījums, lai Eirozonā tiktu saglabāta uzticība un vienotība. Tomēr pēc intervijas mani vārdi tika sasaistīti ar situāciju krīzes gados atsevišķās dalībvalstīs Eiropas dienvidos. Man par to ir ļoti žēl, jo es neko tādu neesmu teicis un noteikti neesmu arī gribējis pateikt,” sacīja Deiselblūms.
Tomēr ne visi eiroparlamentārieši uzskatīja viņa atvainošanos par pietiekami sirsnīgu un bija gatavi to pieņemt.
Eirogrupas priekšsēdētājs tika asi kritizēts par jaunām aizdevēju budžeta taupības un nodokļu celšanas prasībām. Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Ska Kellere pat ir norādījusi, ka Deiselblūms ar saviem vārdiem ir aizvainojis visas sievietes, kuras veido pusi no Eiropas Savienības iedzīvotājiem.
“Jūsu valdītā Eirogrupa uzstāj uz nepieciešamības veikt jaunu izdevumu samazināšanu. Tostarp tiktu samazinātas pensijas un uzlikti nodokļi cilvēkiem, kuri saņem vien 500 eiro mēnesī. Šie soļi turpinās traucēt ekonomikas atlabšanas procesam un padziļinās sociālo krīzi,” sacīja Kellere.
Savukārt vairāki deputāti no Grieķijas nodevēja taupības politiku par genocīdu pret viņu tautu. Bet eiroskeptiķi norādīja, ka šāda politika ir koloniāla un lemta bojāejai, tāpat kā visa Eiropas Savienība. Daži deputāti arī mudināja Deiselblūmu pamest amatu.
Tomēr kopumā eiroparlamentārieši nav veltījuši Eirogrupas vadītājam tik asu kritiku, kā varēja sagaidīt. Vairāki deputāti pauda cerību, ka maija beigās vienošanos starp Grieķijas valdību un kreditoriem patiešām izdosies noslēgt. Un tad būs iespējams raudzīties uz ilgtermiņa reformām, kas Grieķijai ir nepieciešamas. Tāpat atsevišķs lēmums vēl būs jāpieņem arī par lielo Grieķijas ārējo parādu.
Atēnas vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par 86 miljardu eiro aizdevumu panāca 2015.gada gada jūlijā. Tā priekšnoteikums bija sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma un taupības pasākumu īstenošana.
