Krievijai un Saūda Arābijai ir nesamierināms skatījums uz Sīrijas konflikta risinājumu un ietekmes sadalījumu Tuvo Austrumu reģionā. Turklāt, ja Saūda Arābija ir stratēģiskā ASV partnere Tuvajos Austrumos, Krievija nodarbojas pati ar savas ietekmes nostiprināšanu un izvēršanu šajā reģionā, vienlaikus veidojot arī aliansi ar Saūda Arābijas reliģisko un reģionālo pretinieci – Irānu.
Tomēr zemās naftas cenas un pat lejupslīde lika Kremlim un oficiālajai Rijādai vismaz šajā jautājumā atrast kopīgu valodu. Krievija piedzīvo jau otro secīgo gadu ar iekšzemes kopprodukta samazinājumu, bet pārtikusī Rijāda – pirmo reizi 15 gadu laikā pieņēmusi budžetu, kas šai valstij ir taupības budžets.
Vienošanās vērsta tikai uz ieguves apjomu iesaldēšanu 11. janvāra līmenī, nevis dramatiskām tūlītējām izmaiņām, kā pēc publiski neizsludinātas tikšanās Dohā paziņoja parakstītājas. “Esam pieredzējuši milzīgu investīciju kritumu, kas, ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc naftas, izpaudīsies vēlāk. Tādēļ, lai stabilizētu naftas tirgu, četras valstis, piekritušas iesaldēt apjomus 11.janvāra līmenī, paļaujoties, ka pārējās valstis sekos šim paraugam un sāksies aktīva komunikācija ar citām ieguvējvalstīm, tostarp Irānu un Irāku. Ticam, ka tādējādi tirgus tiks stabilizēts un tas labvēlīgi atsauksies ne tikai uz eksportētājvalstīm, bet arī visu pasaules ekonomiku," komentēja Kataras enerģētikas ministrs Muhameds bin Salehs as Sada.
Naftas ieņēmumi ir viens no starptautiskajos pārskatos identificētajiem terorisma finansēšanas avotiem Tuvajos Austrumos. Dažādu savā starpā karojošu grupējumu finansēšana pārmesta gan Saūda Arābijas valdošo aprindu pārstāvjiem, gan līča valstīm.
Tomēr īstermiņā vairāk cerības tiek saistītas ar pašu dialoga faktu, kas potenciāli var deeskalēt stāvokli reģionā. Vienošanās par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu, kā secina analītiķi, atspoguļo arī šī brīža ietekmju sadalījumu Tuvajos Austrumos un zināmu Saūda Arābijas piekāpšanos attiecībā uz pieaugošo Krievijas un Irānas lomu reģionā.
