Abas puses kopā aptver aptuveni trešo daļu pasaules ekonomikas. Brisele un Tokija norādīja, ka vienošanos panākušas, „stāvot pretim protekcionisma kārdinājumam” – acīmredzot ar to nosūtot vēstījumu ASV prezidentam Donaldam Trampam.
Eiropas Savienības – Japānas tirdzniecības sarunas sākās pirms četriem gadiem, iebuksēja, taču abas puses atkal sasparojās pēc protekcionistiski noskaņotā Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā.
Pēc vairāku mēnešu intensīvām sarunām piektdien, 8.decembrī, abas puses paziņoja, ka ir noslēgušas galīgo vienošanos. Ar to Eiropas Savienība iegūs vieglāku pieeju vienam no pasaulē turīgākajiem tirgiem. Savukārt Japāna cer, ka tas līdzēs iekustināt ekonomisko izaugsmi, kas pēdējos gados nav bijuši īpaši spoža.
Saskaņā ar vienošanos Eiropas Savienība attieksies no importa tarifiem japāņu automašīnām, savukārt Japāna noņems tarifus bloka lauksaimniecības produktiem, īpaši piena izstrādājumiem.
Tomēr abas puses joprojām nav vērtējušās par pretrunīgi vērtēto investīciju aizsardzības tiesu jautājumu, kas bijis jūtīgs jautājums arī citās brīvās tirdzniecības sarunās. Tas tiks atrisināts vēlāk, Briselē teica Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma.
„Eiropas Savienībai šis ir lielākais tirdzniecības nolīgums, par ko jebkad esam noslēguši sarunas. Tagad esam vienojušies par visām detaļām,” uzsvēra Malmstrēma.
“Šī ir milzīga brīvā tirgus iespēja Eiropas Savienībai un Japānai, lai stiprinātu sadarbību ļoti daudzās jomās. Mūsu vienošanās ir spēcīgs vēstījums atvērtas tirdzniecības aizsardzībai, balstoties uz globāliem noteikumiem. Tas ir vēstījums, ka iestājamies par tirdzniecības politiku, kas nosaka augstus standartus un palīdz veidot tādu globalizāciju, kas dod labumu mūsu pilsoņiem un uzņēmumiem,” pauda komisāre.
Tirdzniecības vienošanās ar pasaulē trešo lielāko ekonomiku Japānu Eiropas Savienībai ir panākums pēc tam, kad iestrēga un līdz ar Trampa nākšanu pie varas apstājās pavisam brīvās tirdzniecības sarunas ar Savienotajām Valstīm.
Nolīgums ar Japānu vēl būs jāratificē abu pušu parlamentiem.
Japānas premjers Sindzo Abe panākto vienošanos nosauca par „gigantiskas ekonomiskās zonas” dzimšanu.
Līdzīgi viņš izteicās vasarā Eiropas Savienības-Japānas samita laikā.
“Japāna un Eiropas Savienība kopā veido 30% no globālā iekšzemes kopprodukta; 10% no pasaules iedzīvotāju skaita un 40% globālās tirdzniecības. Šī ir pasaules lielākās attīstītās un industrializētās brīvās ekonomiskās zonas dzimšana,” atgādināja Abe.
“Ar to mēs demonstrējam spēcīgu politisko gribu. Laikā, kad jaušami protekcionisma strāvojumi, Japāna un Eiropas Savienības turpinās nest brīvās tirdzniecības karogu,” uzsvēra Abe.
Abe un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vienošanos cildinājuši kā „stratēģiski svarīgu”, norādot, ka tai ir kas vairāk nekā tikai ekonomiskā vērtība.
„Jau tagad katru gadu Eiropas Savienība uz Japānu eksportē preces un pakalpojumus vairāk nekā 80 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Savienībā ar eksportu uz Japānu ir saistīti vairāk nekā 600 000 darbavietu. Varu jums apliecināt, ka neviena no pusēm nav naivs brīvās tirdzniecības atbalstītājs. Mēs netaupām laiku, lai pārliecinātos, ka jebkura vienošanās ir taisnīga un ieguvēji ir visas puses,” sacīja Junkers.
Eiropas Savienībai noslēdzot vēl vienu brīvās tirdzniecības vienošanos, komisāre Malmstrēma piektdien pakavējās pie vēl viena jautājuma, proti – ka to ietekmēs “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
„Sarunas par vienošanos ar Japānu mēs vedam kā 28 dalībvalstis. Kad nolīgums stāsies spēkā, tas attieksies arī Apvienoto Karalisti, ja tā joprojām būs Eiropas Savienības sastāvā. Bet brīdī, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, tā izstāsies arī no visiem brīvās tirdzniecības līgumiem, ko esam noslēguši ar trešajām valstīm. Esam saskaitījuši, ka mums ir aptuveni 38 vai 39 šādi nolīgumi. Tad Lielbritānijai būs jāsāk sarunas ar šiem partneriem, lai skatītos, kā vienoties par turpmāko tirdzniecības kārtību,” norādīja komisāre.
Pēc brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanās ar Kanādu un sarunu noslēgšanu ar Japānu Eiropas Savienības cer līdzīgas vienošanās panākt ar Meksiku, kā arī “Mercosur” valstu bloku, kurā ietilpst Dienvidamerikas valstis Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja.
Attiecībā uz brīvās tirdzniecības vienošanos ar Savienotajām Valstīm jeb TTIP, domājams, uz to nāksies pagaidīt, vismaz kamēr ASV prezidenta amatā būs Donalds Tramps.
