Eiro fokusā

ALTUM turpmāk sadarbosies ar Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centru

Eiro fokusā

Koronavīrusa izraisīta ietekme uz ekonomiku

Parakstīta deklarācija par Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību zinātnē un inovācijās

Vienojas par Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību zinātnē un inovācijās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pagājušajā nedēļā Rīgā, Latvijas Universitātē (LU), notika konference "Inovācija – 21. gadsimta spēks". Tajā tikās Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju un universitāšu pārstāvji, kuri parakstīja deklarāciju par Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību zinātnē un inovācijās. 

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis vērtēja, ka deklarācija ir sava veida politisks dokuments, kas apstiprina jau eksistējošu sadarbību starp Baltijas jūras valstīm.

"Praktiskā sadarbība eksistē visu laiku, taču tā ir vairāk laboratoriju un institūtu līmenī. Mēs, Latvijas Zinātņu akadēmija, kopā ar augstskolām radām Baltijas jūras zemju savienību papildu finanšu instrumentu piesaistei, lai mēs varētu nopirkt arī tādas laboratoriju iekārtas, ar kurām mūsu produktus, kas rodas uz papīra, projektu līmenī, varētu uztaisīt redzamā, taustāmā, darbināmā veidā, ko likt priekšā investoram, ražotājam un viņu kārdināt: "Redzi, tev tas būs, ja tu ļausi mums šo produktu realizēt tirgū vai sāksi to ražot"," stāstīja Spārītis.

Konference Rīgā tika organizēta ar "Interreg" Baltijas jūras reģiona deviņu valstu sadarbības programmas atbalstu. Jauno zinātnieku pārstāve Jūlija Stare vērtēja, ka līdz šim viens no veiksmīgākajiem sadarbības piemēriem bijusi doktora programmu modernizēšana.

"Vadošais partneris ir Ālto universitāte Somijā, un Latvijas Universitāte ir viens no partneriem. Doktora studiju programmu modernizēšanas projektā partneri no dažādām valstīm apkopo pieredzi doktorantūras programmu un inovatīvu pasniegšanas metožu ieviešanā un izveido rokasgrāmatu, kas noderētu arī citiem.

Katra valsts ar savu pieredzi un zināšanām nāk kopā, un tiek veidoti jauni koncepti, jauni produkti.

Piemēram, Skandināvijā zinātnē ir vismaz trīsreiz lielāks ieguldījums no IKP salīdzinājumā ar mūsu Baltijas valstīm. Ņemot vērā to, ka Eiropas struktūrfondu finansējums pamazām iet mazumā, mums būtu jādomā par jauniem veidiem un jaunām platformām, kā šo finansējumu piesaistīt. Rīgas deklarācija tiešām ir vēl viens solis ceļā uz šo finansējuma piesaisti," teica Stare.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kuženieks stāstīja, ka EK līdz šim vadījusi zinātnes un pētniecības programmu "Horizonts".

"Viens no Latvijas politiskajiem mērķiem ir virzība uz Skandināvijas, Ziemeļvalstu pārvaldes modeli. Skatoties uz sadarbību zinātnē, tas tad ir tāds konkrēts piemērs, kā var virzīties uz šo Ziemeļvalstu modeli. Gan konferencē, gan arī deklarācijā, gan arī kopumā skatoties uz Eiropas Savienības lielajām prioritātēm, ir diskutēts par Eiropas zaļo kursu, par klimata pārmaiņām. Vai Eiropa ir gatava visiem digitālajiem izaicinājumiem. Šeit ir arī zinātnes un pētniecības loma, un arī citi aktuāli jautājumi, piemēram, sabiedrības veselība, cīņa ar vēzi, pārtikas drošība un tā tālāk. Tā kā šī konference un šī sadarbība ir konkrēts piemērs, kādā veidā Eiropas lielās prioritātes tiek īstenotas valstīs un kāda ir zinātnes iesaiste šajā procesā," sacīja Kuženieks.

LZA prezidents Spārītis uzsvēra, ka Baltijas jūras reģiona valstis kopīgi gatavojas jaunajam ES finansējuma periodam no 2021. līdz 2027. gadam.

"Līdzšinējais finansējums, kuru mums deva Izglītības un zinātnes ministrija, arī starptautiskie fondi, "Horizonta" projekts, struktūrfondi vai Kohēzijas fondi, tie jau ir līdz šim devuši Latvijai lielu pienesumu Latvijas zinātnes finansējumā, kas izrādījies būtiskāks par mūsu pašas valsts līdzdalību. Apzinoties to, ka varētu rasties pārrāvums jaunajā finansējuma saņemšanā no struktūrfondiem,

ir jāmeklē papildu finanšu līdzekļi, lai Latvija nepazaudētu savus zinātniekus, lai neapstātos pētniecība

un lai mēs varētu uzrunāt ražotājus, kas būtu ieinteresēti jaunu preču ražošanā," skaidroja Spārītis.

Rīgas deklarāciju par sadarbību zinātnē un inovācijās parakstīja Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji, Latvijas un Somijas Ālto universitātes, kā arī EK pārstāvji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti