Labrīt

Ziedoņa dienasgrāmatas fragmenti: 12. maijs, 13. maijs, 16. maijs

Labrīt

Ziedoņa dienasgrāmatas fragmenti: 10. un 24. jūnijs

Vienojas pagarināt Junkera plāna darbības laiku un mobilizēt vēl 500 miljonus eiro

Vienojas pagarināt Junkera plāna darbības laiku un mobilizēt vēl 500 miljonus eiro

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vienošanos pagarināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības periodu par vēl vairākiem gadiem, tādējādi turpinot īstenot tā saukto Junkera plānu, ar kuru paredzēts paātrināt šobrīd gauso ekonomikas izaugsmi. Lai gan amatpersonas līdzšinējo plāna ieviešanu vērtē kā veiksmīgu, jau šobrīd ir skaidrs, ka plānā tiks ieviestas izmaiņas, lai padarītu to pieejamāku arī mazākiem uzņēmumiem un uzņēmumiem no mazākām valstīm.

Līdz šim tā sauktā Junkera plāna ietvaros no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda dažādiem projektiem ir piešķirti līdzekļi aptuveni 27,5 miljardu eiro apjomā, kuri kopumā Eiropas ekonomikai ir piesaistījuši investīcijas 154 miljardu eiro apjomā. Dalībvalstis kopumā šo rezultātu ir novērtējušas kā sekmīgu soli pareizajā virzienā, un tāpēc ir nolēmušas plānu turpināt, atklāja Eiropas Savienības prezidējošās valsts Slovākijas vicepremjers Peters Kažimirs:

''Ar šo lēmumu mēs apstiprinājām to, ka strādājam pie vienas no mūsu prioritātēm – investīciju piesaistes. Šie lēmumi atbilst Bratislavā apstiprinātajai ceļa kartei un ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā. Plāna turpinājums paredz līdz 2020.gadam gan no privātiem, gan publiskiem avotiem piesaistīt un mobilizēt investīcijas aptuveni 500 miljonu eiro apjomā, kā arī veikt virkni uzlabojumu.''

Vienlaikus Kažimirs atzīst, ka dalībvalstīm nācies konstatēt arī zināmas nepilnības investīciju plāna ieviešanas gaitā – galvenokārt tāpēc, ka daudzās dalībvalstīs investīciju vidē tomēr ir saglabājušās vērā ņemamas nepilnības.

''Mēs šodien apstiprinājām arī padomes secinājumus par investīciju plāna trešā pīlāra īstenošanu. Jāsecina, ka investīciju pieplūdumam joprojām ir vērojamas būtiskas barjeras un tās ir jārisina gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Mums ir jāsūta spēcīgs signāls, par to cik nozīmīga ir vienkāršāka un prognozējamāka investīciju vide, bet kopumā – tas ir mājasdarbs dalībvalstīm,'' norāda Kažimirs.

Arī Latvija ir starp valstīm, kurā tā sauktā Junkera plāna līdzekļu apgūšana norit stipri gausi. Viens no iemesliem, pēc ekspertu vērtējuma, ir saistīts ar faktu, ka Latvijā pagaidām nav tapuši pietiekami daudz ambiciozu un vērienīgu projektu, kuriem, saskaņā ar ekspertu novērojumiem, ir labākas izredzes iegūt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējumu.

Tomēr Latvijas attīstības finanšu institūcijas ''Altum'' vadītājs Reinis Bērziņš ir novērojis, ka būtisks iemesls ir arī joprojām plaša Eiropas Savienības līdzekļu pieejamība no struktūrfondiem – līdzekļi no struktūrfondiem uzņēmējiem šķiet pievilcīgāki, jo tie nav jāatmaksā:

''Ir gadījumi, kad uzņēmēji ir ieinteresēti grantos, bet informētība jau ir pietiekama, lai zinātu, ka ''Altum'' nodarbojas ar finanšu instrumentiem. Mēs arī redzm, ka tam ir lielāka ietekme tautsaimniecībā, un mēs arī tos attīstīsim.''

Baltijas valstīs līdz šim viens no lielākajiem apstiprinātajiem Junkera plāna projektiem ir aptuveni 190 miljonus eiro vērts koģenerācijas elektrostacijas projekts Viļņā, kuru realizēs Lietuvas nacionālā energokompānija ''Lietuvos Energija''.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt