Vien nepilns gads atlicis līdz nepabeigto būvprojektu aplikšanai ar paaugstinātu NĪN likmi

Laikā, kad daudz kas kļuvis dārgāks un jādomā, kā ekonomēt, daļai iedzīvotāju, kuri pirms vairākiem gadiem sākuši būvēt vai pārbūvēt savu īpašumu, jāsāk jau arī domāt par tā nodošanu ekspluatācijā. Tiem, kuri būvniecību sāka pirms 2014. gada 1. oktobra, ir atlicis mazāk nekā gads tās noslēgšanai un visu dokumentu sakārtošanai, jo no nākamā gada 1. oktobra nepabeigtiem būvobjektiem piemēros paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). 

Nepilns gads atlicis līdz nepabeigto būvprojektu aplikšanai ar nekustamā īpašuma nodokliReTV

Jelgavas valstspilsētas būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina norādīja: “Mēs jau pie šī sākām strādāt pirms diviem gadiem. Sākām publicēt avīzē informāciju, skaidrojām cilvēkiem, ka viņiem tuvojas tas laiks, ka būs jānodod ekspluatācijā tās ēkas un, ja ne, tad viņiem būs paaugstināts nodoklis.”

Ļubina stāstīja, ka pēc informācijas publicēšanas iedzīvotāji sarosījās, interesējās, kas viņiem jādara, taču aktivitāte pamazām norima. Tāpēc nesen vietējā avīzē informācija publiskota atkārtoti.

“Šobrīd mūs tie cilvēki gāž riņķī. Viņi raksta mums e-pastus, iesniegumus, zvana pa telefonu, un, ņemot vērā, ka mums visi dienesta telefoni pārslēgti uz mobiliem telefoniem, pat vakaros saņemam zvanus no tiem cilvēkiem, kuri prasa konsultāciju. Mani darbinieki tagad strādā pie visiem tiem reģistriem, kuri mums bija veidoti 2000. gadā, elektroniski jau  bija visi tie reģistri, tagad veic apkopojumu, un mums veidojas tā aina, cik tad mums ir to objektu, kuri nav nodoti ekspluatācijā no tā laika. No sākuma tas skaitlis ir baiss, bet mēs tos filtrējām, tāpēc ka ar nodokli tiks apliktas tikai dzīvojamās mājas, kuras nav nodotas ekspluatācijā,” pastāstīja Jelgavas būvinspekcijas vadītāja.

Jelgavā ir aptuveni 300 nepabeigtu objektu

Jelgavā aptuveni 300 līdz 350 objektu esot tādi, kuriem ir atvērta būvatļauja, bet tie nav nodoti ekspluatācijā. Ir arī dažas nepabeigtas daudzdzīvokļu ēkas, viena no tām jau zem jumta un uzsākti arī apdares darbi. 

Nepabeigta jaunbūve Jelgavā.

Ļubina atklāja, ir arī ekspluatācijā nenodotas mājas, kas, kā izrādās, jau tiek apdzīvotas: “Tas skaitlis arī ir diezgan liels. Tagad zvana cilvēki, ka viņi tur trīs, četrus gadus dzīvo un viņi pilnīgi aizmirsuši, ka viņiem [māja] jānodod ekspluatācijā, pat tādi ir. Kad viņiem sāk skaidrot, ka tas likumā nosaka pat atbildību, tad viņi sāk domāt. Ir tādi cilvēki, kuri saka, ka šeit nedzīvo, bet sargā, lai gan viņiem ir kaktusi un orhidejas uz palodzēm un logiem aizkari.”

Jelgavas novadā piemēroti arī administratīvie sodi 

To, ka ir šādi objekti, kuri nav nodoti ekspluatācijā, bet tajos jau dzīvo, norādīja arī Jelgavas novada būvvaldes vadītājs Andris Ziemelis. Ir arī jau bijuši piemēroti administratīvie sodi. 

“To nodokli jau sāk maksāt no tā brīža, kad veikta kadastrālā uzmērīšana, tad uzreiz parādās sistēmā. Tie cilvēki, kuri savulaik būvējuši, ņēmuši kredītus, tur varētu teikt tā, banka jau viņus piespieda. Banka deva nosacījumus, kurā laikā viņam vai nu bija jaunbūve jāieraksta zemesgrāmatā vai deva termiņus, kad viņam ir jāieraksta zemesgrāmatā. Tiem jau piespiedu kārtā viss ir kārtībā, bet tie, kas būvējuši par savu naudu, nekur nav kredītus ņēmuši, viņam arī ekonomiski izdevīgāk ir, bet tas tā negodīgi pret pārējiem, kas ir visu noformējuši savlaicīgi,” norādīja Ziemelis.

Regulējumu ieviesa, lai neapdzīvotu ekspluatācijā nenodotās ēkas

Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, lai gan faktiski jaunais Būvniecības likums stājās spēkā 2014. gadā, noteikumi, kas nosaka maksimālo būvdarbu izpildes laiku – astoņi gadi, patiesībā aktuāli ir jau no 2013. gada, kad attiecīgais regulējums tika pieņemts. Un savulaik tas radīts ar domu, lai nebūtu, piemēram, tādas situācijas, ka būvatļaujas arvien tiek pagarinātas, bet patiesībā ēka jau apdzīvota. 

Nepabeigta jaunbūve Jelgavā.

EM Būvniecības politikas departamenta pārstāvis Andris Lazarevs skaidroja: “Šis regulējums tika radīts kā viens no mehānismiem, ko pašvaldības var izmantot, lai mazinātu to situāciju, kad cilvēki faktiski ir jau pabeiguši kādas ēkas būvdarbus un jau ir uzsākuši patvaļīgu šīs ēkas ekspluatāciju. Aizbildinās gan ar to, ka vēl nav izdarīti kādi darbi, tāpēc nevar nodot ekspluatācijā, bet ir skaidri redzams, ka šīs ēkas jau tiek ekspluatētas.

Tas bija viens no mehānismiem, lai faktiski piespiestu ēku nodot ekspluatācijā.

Tāpat šis mehānisms tika paredzēts, jo tajā 2013. gadā jau tika secināts, ka ne visās pašvaldībās ir pietiekami daudz būvinspektoru, lai varētu sistemātiski apsekot visus nekustamos īpašumus, kuros ir izdotas gan būvatļaujas, gan arī varētu veikt to pienācīgu kontroli. Respektīvi,  pašvaldībai jāizvēlas, vai sūta būvinspektoru uz nozīmīgākiem objektiem vai privātmāju apsekošanu. Pamatā tie vienmēr bija tekošie nozīmīgākie objekti, kur ir lieli būvdarbi, līdz ar to privātmāju sektors kā tāds bieži vien palika ne tik labi uzraudzīts.”

Datu apkopošana prasa laiku

Kamēr Jelgavā lēš, ka šādu objektu varētu būt pat vairāki simti, Jelgavas novadā datus vēl apkopo, taču arī jūtams, ka pēdējā laikā arvien vairāk iedzīvotāji zvana un jautā, kas nepieciešams, lai ēku varētu nodot ekspluatācijā. Būvvaldes vadītājs Ziemelis sacīja, ņemot vērā, ka ekspluatācijā nenodotie, iespējams, ir arī senāk būvēti objekti, datu apkopošana prasa laiku. 

“Datorizēti būvatļaujas, kad pa pagastiem bija, sāka rakstīt 1997., 1998. gadā. Mums tagad jau vairāku gadu garumā ir tā kā papildu darbs inspektora palīgam, viņš ņem vecās būvatļaujas un skatās, vai tām būvatļaujām pretī ir pēc kaut kādiem gadiem objekts nodots ekspluatācijā. Viņš veido tabuliņu, un pēc tas tabulas var saprast, kuri ir tādi objekti, kas nav nodoti ekspluatācijā.

Ir jau arī tā, ka cilvēks sācis būvēt jau padomju laikā, piemēram, dārza mājas, kas nav nodotas ekspluatācijā, bet otra liela grupa ir tādi, kas ir pilnīgi būvējuši bez projekta, bez nekā.

Tādus tikai skatāmies no kartes, un tādā veidā arī tādus var atrast. Visvienkāršāk jau ir tagad, kad ir Būvniecības informācijas sistēma. Tur jau var uzlikt un redzam, ka tie astoņi gadi [pagājuši], tur jau tā sistēma pienāca pēc zināma laika klāt, kad ātri varēs atlasīt, cik nav tādu. Tagad domāju, ka tie simti varētu būt, bet precīzi nevaru pateikt, kamēr nav visi pilnīgi pagasti apkopoti. Jo jāsaprot, ka tagad viss novads ir, novadā tiek izsniegtas būvatļaujas, kādreiz tas viss bija pagastiem, katrā pagastā bija būvvalde un tur tika izsniegtas būvatļaujas.”

Nepabeigta jaunbūve Jelgavā.

Arī Bauskas novadā atzīmēja – nav precīzu datu par laikus nepabeigtajiem būvobjektiem, taču kopš jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās, pagarinot būvatļaujas, būvinspektori katru būvētāju par noteikto termiņu informēja. 

Bauskas novada būvvaldes vadītāja Dace Putna sacīja: “Arī tagad, nākot pagarināt šīs būvatļaujas, mēs jūtam, ka visi ir sasparojušies, lai tomēr nākamā gada beigās savus būvobjektus nodotu ekspluatācijā. Tā labā ziņa ir tā, ka priekšā ir visa nākamā aktīvā būvsezona, kas ir vasara, tāpēc paši būvētāji cer uz to, ka viņi iekļausies šajā termiņā. Arī mēs ceram uz to, jo tas nozīmē, ka mums nebūs lieks darbs jāveic, lai izsekotu šiem nenodotajiem objektiem un attiecīgi sagatavotu šos lēmumus par šo paaugstināto nodokli. Zinot sekas, katrs jau ar to rēķinās, rēķina savas finanses un attiecīgi varbūt arī šis paaugstinātais nodoklis liks cilvēkiem [rīkoties]. Ja viņš jutīs, ka varbūt finansiālais stāvoklis viņam neļaus pabeigt šo būvi saprātīgos termiņos, varbūt domās par pārdošanu vai kā citādi veicinās šo situācijas atrisināšanu. Jo arī kopš strādājam arī ar degradētajiem objektiem, mēs jūtam, ko līdz izsūtam brīdinājumus, cilvēki jau domā par pārdošanu.”

Tagad, pērkot nekustamo īpašumu, jabūt uzmanīgiem

Tiesa gan, šajā laikā, pērkot nekustamo īpašumu, ir jābūt uzmanīgiem. Ja nolūkots tāds, kura būvniecība uzsākta 2014. gadā vai agrāk un tas nav nodots ekspluatācijā, lai izvairītos no paaugstināta Nekustamā īpašuma nodokļa 3% apmērā, tas būs jāpaspēj izdarīt jaunajam īpašniekam. 

Jelgavas būvinspekcijas vadītāja skaidroja: “Viņiem pēc likuma vajag pārformēt būvatļaujas uz sava vārda, bet viņiem tas nodošanas termiņš paliek tāds pats, tie astoņi gadi. Ņemot vērā, ka tie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka tos astoņus gadus, stājās spēkā 2013. gadā, mums jau parādās būvatļaujas, trīs objekti mums ir, kuriem būvatļauja jau beigusies. Mēs tagad sagatavojam ar juristiem brīdinājumu cilvēkiem, ka tūlīt viņiem piemēros nodokli, šogad jau dosim to informāciju Finanšu nodaļai.”

Kadastrālās uzmērīšanas laikā ievēro epidemioloģiskās prasības 

Nepabeigto objektu īpašniekiem jārēķinās, ka ēkas nodošana ekspluatācijā ir laikietilpīga un, ja vien nav vēl jāveic kādi būvniecības darbi, arī dokumentācijas sakārtošanai jārēķinās ar izmaksām. Valsts zemes dienesta pārstāvis Hardijs Lāns sacīja, labā ziņa ir tā, ka no šīs nedēļas 15. novembra dienesta speciālisti būvju un telpu grupu kadastrālo uzmērīšanu atsāk pilnā apmērā, taču ievērojot noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus.

“Tas nozīmē to, ka tad, kad mūsu speciālists aizbrauks uz objektu, cilvēkam, kas ielaidīs viņu, pārbaudīs sadarbspējīgu sertifikātu. Gadījumā, ja šis sertifikāts izrādīsies nederīgs, mēs atteiksim tālāku pakalpojuma izpildi. Šiem cilvēkiem būtu jāatrod cilvēks, kam šāds sertifikāts ir, lai viņi varētu šo māju vai telpu grupu nodot ekspluatācijā. Pakalpojuma izpildi uzsākam tūlīt pēc tam, kad klients ir apmaksājis priekšapmaksas rēķinu. Iespējamās pakalpojuma izmaksas klients var aprēķināt Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē ar esoša kalkulatora palīdzību. Tiklīdz esam saņēmuši naudu, mēs uzsākam pasūtījuma izpildi,” paskaidroja Lāns.

Būvatļaujas varēs pagarināt, bet nodokli tik un tā piemēros 

Jāpiebilst, pat ja arī nav iespējams paspēt būvobjektu nodot ekspluatācijā, tas nenozīmē, ka būvatļauju vairs nevarēs pagarināt. Tomēr paaugstinātais nodoklis tik un tā tiks piemērots. EM pārstāvis Lazarevs uzskata, ka būvniecības termiņš 8 gadi turpmāk jaunajiem objektiem ir pietiekams laiks. 

“Astoņi gadi ir šis termiņš, kas tiek iedots, bez nekādām sekām vari droši būvēt, plānot savus resursus. Tas tomēr ir pietiekami garš termiņš. Ir valstis, kurās termiņi ir daudz īsāki, piemēram, Skandināvijas valstīs tie termiņi ir daudz īsāki – 3 līdz 5 gadi. Bet regulējums ļauj būvatļauju pēc tam arī pagarināt, ja vēl vajag pabeigt šo ēku. Būs nodoklis jāmaksā, bet var pagarināt. Nav tā, ka mēs pasakām, astoņos gados nepaspēji, jauc nost. Nē, var pagarināt,” pauda EM pārstāvis.

Pašvaldības gan norādījušas – ne daudz, bet var būt arī atsevišķi gadījumi, kad nepabeigtās būves īpašniekam izdevīgāk būtu to nojaukt. Piemēram, kad laiks kopš būvniecības sākuma pagājis pārāk ilgs, iespējams, konstrukcijas jau ir sabojājušās.  Ja ir jau skaidri zināms, ka būvniecība dažādu apstākļu dēļ netiks turpināta, šādā gadījumā ir jāsaņem atļauja objekta nojaukšanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt