Lauksaimnieki uzsver, ka nekādi Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi OIK maksas samazināšanai nelīdz. Turklāt ir bažas, ka pašlaik lielas naudas summas aizplūst “Latvenergo” un tiem, kuri zaļo enerģiju ražo “uz papīra”. Ieguvumus no reformas gan izjutuši lielie ražošanas uzņēmumi, kuri par elektrību ietaupīto naudu ieguldīs attīstībā.
Graudkopības kooperatīva “VAKS” struktūrvienībās lielākās elektroenerģijas pieslēguma jaudas nepieciešamas trīs, četrus mēnešus gadā - ražas novākšanas laikā, kad strādā graudu kaltes.
Tas gan nenozīmē, ka šobrīd ir dīkstāve - pašlaik graudi tiek pārtīrīti un gatavoti realizācijai. Līdz ar jauno gadu, kopš spēkā OIK diferenciācija pēc pieslēguma jaudas, arī kooperatīvam par elektrību nākas maksāt ievērojami vairāk.
Atsevišķām struktūrvienībām jauda ir samazināta, taču, kā uzsver kooperatīvā, piedāvātais jaudas atslēgums uz deviņiem mēnešiem nekādā ziņā nav atvieglojums, jo par tās pieslēgšanu atpakaļ, kā norādīts “Sadales tīklu” aprēķinos, jāmaksā pat vairāki tūkstoši eiro. Tātad - šobrīd izdevīgāk nevis mainīt jaudas, bet maksāt palielināto OIK maksājumu.
“Tur tie lielie cilvēki, kuri droši vien laukus izmanto tikai kā ainavu, mums piedāvāja risināt dažādus vienādojumus,” saka “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. “Diemžēl, visus tos vienādojumus risinot, rezultāts viens un tas pats - jāmaksā vairāk. Gan pieslēguma jaudu palielināšanas maksa, gan OIK ir tik skaisti uzkombinēts, ka - cienījamie uzņēmēji! Maksājiet, jo, lūk, dažiem vajag!” saka Jansons.
Kooperatīvā uzsver, ka jaudu atslēgšana nesamazina elektrības rēķinu, bet būtiski apgrūtina ražošanu un konkurētspēju.
Kamēr Ekonomikas ministrija OIK reformu skaidro kā atbalstu lielajiem eksportējošiem uzņēmumiem, tiek aizmirsts par pārējiem, kuri varbūt nav tik energoietilpīgi.
Arī “VAKS” ik gadu eksportē graudus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, turklāt pēdējos gados graudu cena biržā ir kritusies. Lauksaimnieki neizprot, kāpēc valdība piešķīrusi tik dāsnu atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem OIK veidā, un kāpēc šo jēdzienu vispār piesaista atjaunojamo energoresursu ražošanai. “Lielāko daļu tā maksājuma sastāda Krievijas gāzes kurināšana un elektrības ražošana, un tā saucamā zaļā enerģija, kas būtu šķelda, biogāze, vējš, tā patiesībā ir ļoti maza,” saka Jansons. “Patiesībā lielākais saņēmējs ir “Latvenergo”. Nu, jauki diezgan tuvu monopola situācijai atrasties tandēmā ar “Sadales tīklu” - tiek paņemts no cilvēkiem maksimums, ko vien var, izstrādājot ļoti dažādus modeļus,” norāda uzņēmējs.
Kamēr virkne zemnieku un uzņēmēju pauž neapmierinātību par jaunajiem elektrības rēķiniem, daļai uzņēmēju OIK reformu rezultātā izmaksas tiešām izdevies samazināt. Metāla apstrādes uzņēmums “Valpro” nu ik mēnesi ieekonomē 900 eiro. Uzņēmumā vērtē pozitīvi, ka pamazām izdodas tuvoties kaimiņvalstu elektroenerģijas cenām, jo tādējādi palielinās arī vietējo uzņēmumu konkurētspēja. Ik mēnesi “Valpro” saražo vidēji 70 000 metāla kanniņu un citus izstrādājumus, un 90% produkcijas eksportē. “Latvijā enerģijas izmakas ir būtiski lielākas nekā pat tuvējām valstīm, kur nu vēl tādām kā Ķīna un Indija. Līdz ar to mēs priecājamies par jebkurām reformām, kas ļauj mums būt konkurētspējīgākiem un noturēties pasaules tirgos,” saka SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings.
Atbalsts lielajiem ražošanas uzņēmumiem ir pozitīvs solis, taču tāpēc nedrīkst OIK maksājumu slogu uzvelt uz lauku cilvēku un mazo uzņēmumu pleciem - tā pauž zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība), uzsvērdams, ka risinājumi jāmeklē citādā veidā. “ Ir jāatrod šī naudiņa, ir jāmeklē viņa un jāatrod. Visādā ziņā es domāju, ka mēs tādu naudiņu Latvijā varam atrast. Lai nebūtu tāda situācija, kāda tā ir šobrīd. Un varam viņu atrast bez izmaiņām budžetā,” norādīja Dūklavs.
KONTEKSTS:
Obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmu, kas ir visu elektrības patērētāju rēķinos iekļautais atbalsta maksājums “zaļās enerģijas” ražotājiem, no šī gada mainīja. Iepriekš atbalsts bija piesaistīts patērētajai enerģijai – kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu – un šis maksājums samazinājies –, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu.
Izmaiņas OIK aprēķinos pozitīvi ietekmēja rūpniecību, tā aug straujāk nekā pārējā tautsaimniecība, būtiskākie ietaupījumi ir kokapstrādes jomā - 5 miljoni eiro gadā, pārtikas ražošanas nozarē - 1,5 miljoni eiro gadā, nemetāla izstrādājumu ražošanā – teju miljons eiro gadā, stāstīja ministrs. Lielākie uzņēmumi pēc reformas ir ieguvēji, pozitīvi piemēri esot “Cemex”, “Valmieras stikla šķiedra”, “Olainfarm”, “Latvijas finieris”, “Dobeles dzirnavnieks”.
Taču OIK reformas dēļ problēmas radās uzņēmumiem, kam lielas elektroenerģijas pieslēguma jaudas nepieciešamas vien dažus mēnešus gadā, lielākoties lauksaimniekiem. Tāpēc "Zemnieku saeima" 15. februārī paziņoja, ka elektrības cenu dēļ martā gaidāmajā kongresā varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. Vēlāk Ekonomikas ministrija un lauksaimnieki vienojās sēsties pie sarunu galda.
