“Ancēs” ganāmpulkā pirms dažām dienām aita piedzemdēja trīnīšus. Lai jēriņi augtu stipri un veselīgi, saimnieks aitu mammai ik dienu dod papildu barības vielas un rūpējas, lai dzīvniekam nekā netrūktu. Jēru laiks, kas zemnieku saimniecībā “Ances” sākās pirms mēneša, nu jau tuvojas noslēgumam. Tas, kā vērtē saimnieks Kaspars Kļaviņš, šogad bijis negaidīti veiksmīgs – ganāmpulku papildinājuši vairāk nekā 100 mazuļi.
Turklāt pirmo reizi sagaidīti arī četrīši, kas Latvijas tumšgalves šķirnes aitām nav raksturīgi. “Tas ir pirmais īstenībā gadījums visā, šķiet, mūsu vēsturē, ka četrīši ir izdzīvojuši sekmīgi un visi skrien pa kūti, ir priecīgi. Četrīšu mammai pielikām klāt citas aitiņas ar domu, ka jēri varēs dabūt pienu no citām aitām. Kaut kas arī tiem mazajiem bērniem izdodas,” stāsta SIA “Ances” īpašnieks Kaspars Kļaviņš.
Aitas Kaspars audzē un realizē galvenokārt vaislai. Saimniecības ganāmpulkā tiek turētas tikai tādas tīršķirnes aitu mātes, kuras dzimušas kā dvīnes vai trīnes un ir reģistrētas valsts Ciltsgrāmatā. Tieši kvalitatīvu tīršķirnes ganāmpulku izveide, Kaspara ieskatā, ir nozares attīstības pamatā, un
šobrīd jāstrādā pie tā, lai Latvijā palielinātu tieši šķirnes dzīvnieku skaitu.
“Šobrīd mums ir tā problēma – ja mums paprasītu teiksim 200 labas aitu mātes, tas būtu ļoti grūti atrast, viņas vienkārši nebūtu. Pie tā jāstrādā, lai šo dzīvnieku kvalitāti izkoptu un attīstītu, un tad var būt runa par nozares tālāku attīstību,” norāda Kaspars Kļaviņš.
Aitkopji atzīst – grūtības sagādā arī jēra gaļas realizācija. Lai arī vietējais tirgus ir piepildīts, eksportam dzīvnieku ir par maz. Nozares straujāku attīstību kavē arī kooperācijas trūkums. Lai arī vairākkārt ir bijuši mēģinājumi apvienoties, tie beigušies nesekmīgi.
“Jāsāk ar mazumiņu, un tad jākāpj pa tām kāpnītēm augšā. Bet daudziem jau ir tā, ka man vajag tik naudu, es vairāk nopelnīšu. Bet jāsāk no pašas apakšas, un jāiekaro šis tirgus,” saka zemnieku saimniecības “Paparžkalni” saimniece Ilona Lece.
Aitu audzētāji uzsver – līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijā būtu nepieciešams ieviest kompensācijas par meža dzīvnieku nodarītiem postījumiem. Zemnieku saimniecībā “Ances” vilki viesojušies vairākkārt, nodarot ievērojamus zaudējumus.
