Dienas ziņas

Vai reģioni var atļauties lielas sporta un kultūras būves?

Dienas ziņas

Izmaiņas datu aizsardzībā

Vidzemē sāk gatavot lopbarību

Vidzemē jau sāk gatavot lopbarību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 4 mēnešiem.

Agrāk nekā citus gadus Vidzemē sākta lopbarības gatavošana. Lauksaimnieki jau pļauj sētos zālājus skābbarībai, bet pēc nedēļas būs jāvāc lucerna. Zemnieki atzīst, ka sezona iesākusies labi – zāles masa un kvalitāte ir pietiekama, tāpēc var cerēt, ka šogad nebūs grūti iegūt vajadzīgo lopbarības daudzumu.

25.maijā zemnieku saimniecības “Zīvāni” saimnieks Jānis Jēgers gatavo skābbarību. Šo lauku viņš nopļāva pirms piecām dienām, no hektāra iegūstot vidēji 20-30 tonnas zāles masas. Saimnieks atklāj, ka kvalitāte šobrīd ir gana laba. Tiesa, pēc pirmā pļāvuma zelmenis ātrāk ataug, un ir cerības, ka otrajā pļāvumā raža būs vēl labāka.

Zaļajā masā šobrīd pārtop lielākoties tieši sētie zālāji. Saimnieks uzsver, ka tie jāpagūst savākt, pirms pārauguši, jo tad arī lopbarība būs vērtīgāka. Kad zāle pietiekami novītināta, tā tiek vesta uz vietu, kur top pirmā skābbarības bedre. Šobrīd tajā sablietēta zāles masa, kas iegūta 50 hektāru platībā.

Lai pabarotu 140 slaucamo govju ganāmpulku, vairākus desmitus jaunlopu un gaļas lopu, saimniecībā veidos vairākas skābbarības bedres. “Šie ir tādi vecāki tīrumi, kur jau stiebrzāles bija savārpojušas, tās mēs nopļāvām. Āboliņš vēl nav sapumpurojis, un lucerna arī vēl nav gatava. Mazliet grūtāk ir noteikt to vajadzīgo apjomu, tāpēc vienmēr liekam ar rezervi un pļaujam visu, kas ir. Tad jau parasti pietiek,” stāsta Jānis Jēgers.

Šobrīd skābbarību gatavo arī zemnieku saimniecībā “Dzintari”. 400 lopu lielam ganāmpulkam nepieciešamas aptuveni 4000 tonnas barības. Tās sagāde norit daudz raitāk, jo darbu atvieglo jauniegādātā tehnika – pļāvējs, kas zāli nopļauj 10 metru platumā un to uzreiz samet vienā vālā. Pēc pirmā pļāvuma saimnieks, kā ierasts, laukus mēslos, lai iegūtu vēl lielāku un augtvērtīgāku ražu.

Pēdējos gados viņš labprātāk audzē tieši stiebrzāles, kas atšķirībā no āboliņa labāk panes slāpekli. “Visu laiku tagad sauss turas, un zālei daudz nevajadzētu gaidīt, lai paliek kaut kāds mitrumiņš tagad, lai ātrāk ataug. Nu, ielikām pirmo kaudzīti kurgānā. Tas ātrai barošanai, jo pagājušais gads bija čābīgs, līdz ar nagiem sagaidījām jauno ražu. Kolīdz iefermentēsies, tā tūlīt liksim govīm priekšā,” stāsta “Dzintari” saimnieks Andrejs Kārklis.

“Redzams, ka kopproteīns sāk samazināties gan stiebrzālēm, gan arī āboliņam un lucernai. Stiebrzālēm proteīns ir tikai 12 - 13%, tas nozīmē, ka stiebrzāles ir jāpļauj neatkarīgi no tā, kāda ir zāles masa. Āboliņam vēl varam ļaut augt un saņemties masā,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.

Tā kā sausnas un kokšķiedras daudzums zālē vēl salīdzinoši zems, siena pļauju lauksaimnieki vēl nav sākuši. Speciālisti teic, ka piemērotākais laiks siena gatavošanai varētu būt jūnija sākums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti