Arī daudzi modes dizaineri neatsakās no kažokādām, tāpēc sabiedrības spiedienu ražotāji nejūt. Lai gan nozare ir neliela, arī Zemkopības ministrija neredz pamatojumu to slēgt. Savukārt dzīvnieku un vides aizsardzības organizācijas izceļ ētiskos un ekoloģiskos apsvērumus, kas jau kalpojuši par iemeslu, lai nozari pakāpeniski slēgtu citās Eiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē.
Kažokzvēru audzēšanas industrija aug
Lai arī savākti 10 000 parakstu pret kažokzvēru audzēšanu Latvijā un dzīvnieku aizstāvju kustība pret šo industriju pēdējos gados augusi arī globālā līmenī, taču vienlaikus pieprasījums pēc produkcijas pasaules tirgū arvien saglabājas liels.
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa norāda, ka Latvijas kažokādu eksports pērn dubultojies un secina, ka dzīvnieku aizstāvju aktivitātes tirgu neietekmējot.
Mēs esam ievērojami uzlabojuši ekonomiskos rādītājus. Pirmkārt, ir pieaudzis izaudzēto kažokzvēru skaits līdz 700 000 zvēru gadā. Tāpat ievērojami audzis arī eksports - 2012. gadā tas bija 13,5 miljoni eiro, bet pērn tas pieaudzis līdz 30,7 miljoniem eiro,” uzsver Vilciņa.
Kažokzvēru saimniecības gada griezumā eksportē ap 97% saražotā, savukārt vietējā tirgū produkcija tikpat kā nenonāk un arī Latvijas kažokādu izstrādājumu veikalos biežāki klienti esot tieši atbraukušie Krievijas tūristi vai arī vietējie iedzīvotāji, ja ziema ir patiešam auksta. Pārsvarā kažokādas nonāk starptautiskajās izsolēs, kas nozīme, ka tirgus diktē situāciju.
Taču situāciju cenšas ietekmēt arī organizācijas, kurām rūp tieši kažoku fermu dzīvnieku liktenis, tādēļ pērn savāktie paraksti par industrijas slēgšanu Latvijā pēc vairākiem mēnešiem iniciatīvas veidā tiks iesniegti Saeimā.
Dzīvnieku aizstāve: Cilvēku iedomāta, nežēlīga greznība, bez kuras var iztikt
„Protams, Saeimā var iesniegt tikai ziņu un faktus par iesniegumu, bet, lai mērķi sasniegtu, mēs domājam par pamatojumu, un šeit ir ne tikai idejiskais pamatojums, bet arī ekonomiskais, sociālais, un mēs gribam sniegt arī citu valstu pieredzi.
Daudzās Eiropas valstīs kažokzvērus audzēt jau ir aizliegts. Ja idejiskais pamats ir apturēt šo dzīvnieku ciešanas, mēs uzskatām, ka nevar, par dažiem centimetriem palielinot būrus, uzlabot šo dzīvnieku dzīves apstākļus, jo viņi tiek nogalināti ļoti īsā laikā un nežēlīgā veidā, un faktiski tā ir cilvēku iedomāta nežēlīga greznība bez kuras jebkurš var iztikt,” norāda fonda „Dzīvnieku draugs” vadītāja Solvita Vība.
Viņa stāsta, ka kaimiņvalstī Igaunijā tieši pati Vides ministrija rosinājusi diskusiju par nozares slēgšanu, bet kažokzvēru audzēšanas bizness aizliegts jau Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā, Nīderlandē, un stingras prasības piemērotas Dānijā, Itālija, Zviedrijā, Šveicē un citviet. Proti, Eiropā ir arvien vairāk valstu, kur industrija aizliegta vai krietni ierobežota.
Kažokzvēru audzētājs: Sabiedrībai nav izpratnes par šo darbu
„Mēs nekad nezinām, vai tas, kas pērk produkciju izsolē, ir brokeris vai gala patērētājs. Bet, cik tālu mēs esam ar situāciju iepazinušies, tad pamatā kažokādas iepērk Krievija, Ķīna, Koreja un, arī Eiropa, arī Grieķija un Turcija pārstrādā ādas un šuj kažokus. Bet kopumā ir grūti izsekot, kur tieši nonāk galējais produkts,” saka Vilciņa.
Pasaules lielākās izsoles notiek Kopenhāgenā, kur sabraucot līdz 800 pircēju un septiņu dienu laikā nupat februāra izsolē pārdoti septiņi miljoni kažokādu.
Kažokzvēru audzētavā „Lāčplēsis” Lielvārdē audzē Skandināvijas ūdeles. Fermas izpilddirektors Ainārs Ludboržs, izrādot saimniecību, norāda, ja dzīvnieki netiktu pienācīgi aprūpēti, tad kažoks būtu nekvalitatīvs. Garajās nojumēs būri jeb ūdeļu novietnes atrodas cieši viena pie otras, vienā krātiņa galā neliels trauks ar ūdeni un ziemas dzirdināšanas iekārta ar ventili, otrā galā pakaiši migai. Barības dalīšana gan norit mehanizēti ar minitraktora palīdzību. Mātītes savietotas būros vienā pusē, tēviņi pretējā, brīžiem var manīt, ka dzīvnieki it kā satraukti skraida no viena būra galu uz otru.
Redziet, mums ir tā nozare, kur dzīvniekam ir jābūt superskaistam, bet, ja dzīvnieku uztur kaut kā nepareizi, baro - nebaro, tad arī šis dzīvnieks pēc sava ārējā izskata parādīs, vai par viņu rūpējas vai nerūpējas cilvēks.
Un, ja šajā vietā vasarā ir līdz 50 000 dzīvnieku, tad jebkurā citā nozarē arī - vai tā ir cūkkopība, putnkopība vai vēl kāda lauksaimniecības dzīvnieku turēšana, - no visas šīs lielās masas, vai tad var tā būt, ka kāds dzīvnieks nenobeigsies? Nu noteikti nobeigsies, bet tie ir izņēmumi,” stāsta Ludboržs.
Runājot par spiedienu no sabiedrības, audzētājs uzskata, ka cilvēkiem nav izpratnes par to, kā šos dzīvniekus audzē, un ļaudis vadoties pēc mītiem.
Turklāt kažokzvēru audzētavu slēgšana, viņaprāt, atstātu negatīvu iespaidu uz valsti kopumā, jo tā zaudētu nozares pienesumu ekonomikā. Latvija pamatā audzē ūdeles, kā arī lapsas un šinšillas, kopumā Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētas 13 fermas.
ZM: Nav pamata slēgt industriju
Arī Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta nodaļas vadītāja Liene Ansone samilzušajā konfliktā tomēr norāda uz ieguvumiem tautsaimniecībā un lauku reģioniem, jo nozarē nodarbināti vairāk nekā 400 iedzīvotāju reģionos. „2012. gadā nozares apgrozījums bija 10,3 miljoni latu, tāpat nozare darbojoties maksā arī nodokļus valstij.
Mums ir bažas, ka šī ir negatīva tendence, kas varētu nākotnē apdraudēt arī pārējās lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas nozares, jo šī situācija pierāda to, ka cilvēkiem nav pietiekamas izpratnes par nozari pēc būtības, jo jebkurai jaunai iniciatīvai jābūt lielākam izvērtējumam par vai pret. Zemkopības ministrija neredz šobrīd pamatojumu, lai šo nozari mēs likvidētu,” saka Ansone.
Savukārt dzīvnieku aizstāvju kustības pārstāvji ekonomiskos aspektus neuzskata par aizbildinājumu jeb argumentu dzīvnieku mocībām kažoku industrijā. „Protams, šī ekonomisko aspektu iztirzāšana šajā jautājumā ir ļoti svarīga, mēs to nenoliedzam, bet mūsu piemērs ir Eiropas valstis.
Un nesen aizliegums pieņemts Nīderlandē, kas ir viena no lielākajām kažokzvēru audzētājām Eiropā un, ja tur ir 159 fermas un ļoti liels nodarbināto skaits šajā nozarē un, protams, arī ekonomiskais pienesums šajā valstij ir nesalīdzināmi lielāks nekā Latvijā, tad Nīderlandes parlaments un sabiedrība izlēma nozari slēgt ētisku apsvērumu dēļ un nevis tāpēc, ka nozare nav rentabla,” argumentē Vība.
Pasaules dabas fonds: Vide no šī biznesa tikai cieš
Janvāra nogalē ap 10 dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienojās asociācijā „Sabiedrībā pret kažokādām”.
Kustību atbalsta arī Pasaules dabas fonds, kura eksperts Ints Mednis atgādināja, ka kažokzvēru audzēšana nodara kaitējumu arī videi.
„Ūdeles, kā arī lapsas, dabā aizņem konkrētu teritoriju, kuras aizsargā un citus īpatņus tajā iekšā nelaiž. Teiksim, ja ir upe, tad ik pa kilometram katrs dzīvo un to vietu visu laiku iezīmē un aizsargā. Fermā ir savādāk, viņus tur mazos sprostos, un tas rada dzīvniekiem zināmu stresu. Mēs uzskatām, ka šis kažokzvēru bizness nav īpaši caurspīdīgs, turklāt šīs industrijas saražotā prece nav pirmās nepieciešamības prece. Tāpat tā ir mākslīga sistēma, kas var radīt lielas ekoloģiskas sekas. Piemēram, Amerikas ūdele, kas tieši tādēļ šobrīd ir savvaļā un ir radījusi postu vietējām ekosistēmām. Vēl arī vienmēr pastāv risks, ka pa šīm teritorijām var būt izvazātas visādas slimības savvaļā, ja tur teiksim tiek ārpus teritorijas vesti kādi subprodukti vai mēsli no šīm fermām,” norāda Mednis.
Tiesa, paši audzētāji stāsta, ka ir atvērti dialogam ar vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijām, lai noskaidrotu, kas nozares saimniecībās jāuzlabo, taču dzīvnieku organizācijas ir kategoriskas un vēlas, lai nozare valstī tiktu likvidēta pilnībā. Saeimā iniciatīva var parādīties dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu veidā.
Bez dažādām zvēru aizstāvju iniciatīvām pieaudzis arī dažādu apģērbu veikalu tīklu un zīmolu skaits, kas pievienojas īpašai programmai, solot kažokus apģērbos neizmantot ētisku apsvērumu dēļ
Asociācija vēl prognozē - ja nozare tiktu izskausta no Eiropas, pieprasījuma dēļ palielinātos kažokzvēru audzēšana Ķīnā, kur dzīvnieku labturība nebūt nav stingra un nozīmīga.
