Ar mērķi novērtēt sadedzināšanas iekārtu ietekmi uz gaisa kvalitāti, VVD no 2021. gada īsteno sadedzināšanas iekārtu valsts kontroles programmu. Programmas uzdevums ir uzlabot gaisa kvalitāti, vienlaikus samazinot piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Kā viena no galvenajām problēmām, kas konstatēta – neprecīzi noregulēts degšanas režīms. Jautājums, kurā sakrīt enerģētikas un vides aizsardzības intereses – jo precīzāk noregulēts degšanas režīms katlu mājā, jo efektīvāk sadeg kurināmais, mazāks ir tā patēriņš, zemākas izmaksas un labāka gaisa kvalitāte.
No divu gadu laikā testētajām 79 katlu mājām vairāk nekā puse ir pašvaldību komunālo saimniecību siltumapgādes uzņēmumi. No 50 testētajiem komunālajiem siltumapgādes uzņēmumiem 12 jeb 24% nespēj nodrošināt atbilstību emisiju robežvērtībām. Īpaši uztraucoši ir fakti, ka neatbilstošs degšanas režīms konstatēts katlu mājās, kurās ir veikta rekonstrukcija.
VVD 2021. gadā veica testēšanu operatoriem, kas līdz 2018. gada 21. decembrim bija saņēmuši Eiropas Savienības (ES) finansējumu jaunu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanai programmā "Ekonomikas ministrijas atbalsta pasākumi 2014-2020". Atbilstību piesārņojošo vielu emisiju robežvērtībām nespēja pierādīt SIA "Šlokenbeka" Milzkalnes katlu māja, SIA "Preiļu saimnieks" katlu māja Liepu ielā 2, Preiļos, SIA "Cesvaines siltums" katlu māja Veidenbauma ielā 18, Cesvainē. Izvērtējot riskus, 2022. gadā izlases metode atšķīrās – testēšanai izvēlētas katlumājas, kas bijušas ar augstāku risku. Līdz ar to, salīdzinot rezultātus, 2022. gadā tika konstatēts lielāks skaits katlu māju, kas nespēja uzrādīt atbilstošu to darbību.
Optimālā degšanas režīmā rodas vismazāk piesārņojuma, tādējādi biznesa un vides intereses siltumapgādē ir vienādas. 2022. gadā VVD uzsāka emisiju testēšanu arī citās nozarēs, veicot monitoringu vēl 24 uzņēmumos. Tika testētas amonjaka emisijas dzīvnieku novietnēs, kopējā organiskā oglekļa koncentrācija iekārtās, kas emitē gaistošos organiskos savienojumus, kā arī emisijas no koksnes pārstrādes, metāla ķīmiskās apstrādes un zivju miltu ražotnēm. Rezultāti norāda, ka 15 iekārtās emisijas atbilst robežvērtībām (67%), bet 8 iekārtās konstatēta neatbilstība (33%).
25% no testētajām katlu mājām tika konstatēta neatbilstība oglekļa oksīda CO jeb tvana gāzes emisiju robežvērtībām. Rezultāts nepatīkami pārsteidz, jo oglekļa oksīda emisijas iespējams būtiski samazināt, veicot degšanas procesa ieregulēšanu. Oglekļa oksīds jeb tvana gāze ir ķīmisks savienojums, kurā esošais ogleklis vēl spēj sadegt, dodot siltumu.
Modernā, labi regulētā katlu mājā CO saturs dūmgāzēs nereti ir tuvu nullei – visa kurināmajā esošā enerģija pārtop siltumā. Šādi 2022. gada labie piemēri ir sekojošu operatoru katlu mājas: SIA "Baltic Candles Ltd.", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", Bauskas novada pašvaldības iestāde "Rundāles apvienības pārvalde", AS "Tukuma piens", SIA "Liepājas enerģija" katlu mājas "Dienvidi", Spīdolas ielā 3A, Grīzupes ielā 10, Liepājā, AS "Latvijas finieris" rūpnīca "Lignums" Rīgā, Rīgas laku un krāsu rūpnīca.
Neatbilstība slāpekļa oksīdu NOx emisiju robežvērtībām konstatēta 9 gadījumos jeb 20% katlu māju. Slāpekļa oksīdu koncentrācija dūmgāzēs ir atkarīga no degšanas temperatūras. Augstā temperatūrā slāpeklis nevis pilnīgāk sadeg, bet gan veido papildus slāpekļa oksīdus. Šo neatbilstību iespējams novērst, regulējot degšanas režīmu vai izmantojot speciāli aprīkotus degļus. Cieto daļiņu PM emisiju robežvērtība pārsniegta 7 jeb 15% katlu māju. Cēloņi – nav gāzu attīrīšanas iekārtu, tās darbojas slikti vai atkal vainīgs nenoregulēts degšanas process.
2022. gada pieredze rāda, ka akmeņogles ir aizejošs kurināmais, jo tikai divās no testētajām katlu mājām kurināja akmeņogles un abās nespēja nodrošināt sēra dioksīda SO2 emisiju robežvērtību ievērošanu.
VVD norādīja, ka ir arī sliktie piemēri – katlu mājas, kur pārsniegtas visu piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības, tostarp SIA "Preiļu saimnieks" Liepu ielā 2, Preiļos, SIA "RP Group" Tvaikoņu ielā 21A, Jūrmalā, SIA "Rūjienas saldējums".
Gan katlu māju īpašniekiem, gan sabiedrībai pēc būtības ir kopīgs mērķis – precīzi noregulēts sadegšanas process, kas nodrošina pēc iespējas mazāku gaisa piesārņojumu un efektīvāk tiek izmantoti resursi siltuma radīšanai, atzīmēja VVD. Emisiju robežvērtību pārsniegumi, nestrādājošas gāzu attīrīšanas iekārtas, nenoregulēts degšanas režīms – cēloņi neefektīvai un dārgai siltumapgādei.
Latvijā izvirzīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai emisiju robežvērtību normatīvi pakāpeniski kļūst stingrāki. Laikā līdz 2025. gada 1. janvārim esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ar ievadīto jaudu 5-50 megavati (MW), kas izmanto cieto kurināmo, uz pusi samazinās pieļaujamā robežvērtība oglekļa oksīdam CO un cietajām daļiņām PM, izmantojot šķidro kurināmo – par trešdaļu samazinās slāpekļa oksīdu NOx robežvērtība, bet izmantojot gāzveida kurināmo – par trešdaļu samazinās CO un NOx robežvērtības. Šo prasību nodrošināšanai uzņēmumiem, kas nespēs pierādīt, ka spēj nodrošināt atbilstību emisiju robežvērtībām, būs nepieciešams nomainīt vecos, neefektīvos apkures katlus uz modernākiem.
VVD Latvijā kopumā uzrauga 3000 katlu māju ar jaudu, kas lielāka par 0,2 MW. Tā kā vairumam katlu māju Ministru kabineta noteikumi nosaka emisiju robežvērtību mērījumus veikt tikai reizi 3 vai 5 gados atkarībā no jaudas, tad VVD uzskata, ka valsts emisiju monitoringa programma ir svarīgs kontroles instruments to gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzraudzībai, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. VVD laika posmā līdz 2025. gadam pārskatīs aptuveni 300 piesārņojošās darbības atļauju – apzinās un informēs uzņēmumus, vērtēs esošos operatoru veikto mērījumu rezultātus un spēju nodrošināt atbilstību, kā arī turpinās valsts monitoringa programmu, testējot gan sadedzināšanas iekārtu, gan citu ražošanas iekārtu emisijas.
Katlu māju monitoringa programma tiek realizēta, izpildot Ministru kabineta apstiprinātā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna uzdevumu – organizēt neatkarīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu veikšanu akreditētā laboratorijā tām gaisu piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi. Iepriekšējos divus gadus, piesaistot līdzekļus pašu spēkiem, testēšanas organizēšana bija sarežģīta un iespējama ierobežotā apjomā. Efektīvākai monitoringa veikšanai VVD ir ļoti svarīgi saņemt Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā paredzēto valsts finansējumu, atzīmēja dienestā.
2023. gada budžeta projektā finansējums sadedzināšanas iekārtu testēšanai nav plānots, līdz ar to šogad VVD nebūs iespējas veikt valsts testēšanas programmu un turpināt pastiprināti uzraudzīt sadedzināšanas iekārtu radīto piesārņojumu.
