Vides ministru balsojuma teorētiskais ieguvums ir tāds, ka dalībvalstis it kā iegūst plašākas tiesības lemt, ļaut ģenētiski modificētajiem kultūraugiem ienākt savā tirgū vai nē. ES veselības komisārs Tonio Borgs uzskata, ka Eiropas Komisijas galvenais sasniegums ir ļaut dalībvalstīm pašām izlemt, audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus vai nē.
Ģenētiski modificēto augu kultivēšanai Eiropā ir stingri noteikumi, kuru izstrādē ir ņemts vērā dalībvalstu nacionālais viedoklis. Komisija ir darījusi visu, lai radītu jaunas diskusijas par augu audzēšanu, kas ļautu dalībvalstīm pašām izlemt. Šajā modelī dalībvalstis pieņem patstāvīgu lēmumu ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificēto augu audzēšanu savā teritorijā. Ja Komisija pasaka „nē” ģenētiski modificētajiem augiem, tad šis „nē” attiecas uz pilnīgi visām dalībvalstīm un nav apspriežams. Ja Komisija pasaka „jā”, tad dalībvalstis vienalga saglabā tiesības pie sevis ģenētiski modificētos augus neielaist.
Zemes draugi turpina cīņu
Lielāko pretestību šādai politikai izteikusi nevalstiskā organizācija Zemes draugi. Eiropas pārtikas kampaņas rīkotāja Mūte Šimfa uzskata, ka Eiropa sāk piekāpties ASV spiedienam. Tieši amerikāņu lauksaimniecības industrijas kompānijām Vašingtonā ir milzīgs lobijs un Eiropa šobrīd ir ieinteresēta noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV.
„Mūs ļoti satrauc brīvā tirdzniecības līguma sarunu ietekme uz ES politiku par ģenētiski modificēto augu un sēklu izplatību. Tas, ko mēs šobrīd dzirdam no lauksaimniecības industriju puses, ir, ka tradicionāli audzētās pārtikas vērtība nevar tikt sabojāta ar ģenētiski modificētu augu klātbūtni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka patērētāji vairs nezinās, ko ēd, jo nebūs nepieciešamība norādīt ģenētiski modificēto izejvielu klātbūtni, vai arī lauksaimnieki nezinās, kādas sēklas sēj. Mums tas nav pieņemami,” pauž Šimfa.
„Otra lieta, ko industrija vēlas, ir, lai ES pārvērtē noteikumus, kā ģenētiski modificētie augi tiek pārbaudīti. Viņi grib vienkāršotus zinātniskos standartus un īsāku izpētes laiku. Mums arī šādas idejas nav pieņemamas. Tāpēc mēs aicinām sarunās iesaistītos cilvēkus atcerēties, ka dažu korporāciju intereses nav svarīgākas par patērētāja tiesībām brīvi izvēlēties preci un zināt tās izcelsmi. Tāpat kā savu nozīmi nedrīkst zaudēt augstāki pārtikas standarti un arī piesardzīgāka politika pret to, ko lietojam uzturā,” uzsver Šimfa.
ASV centīsies panākt savu uzņēmēju intereses Eiropā. Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa arī norāda - tiklīdz brīvās tirdzniecības līgums būs rokā, durvis tiks plašāk atvērtas daudzām lietām, tostarp ĢMO.
ĢMO ir tāda lieta, ko vēl joprojām pēta, un Eiropas Savienība līdz ar to ir ļoti, ļoti piesardzīga, īpaši runājot par Amerikas tirgu, jo līdz ar brīvās tirdzniecības līgumu, protams, vārti daudz kam būs vaļā, arī pārtikas produktiem. Un protams, ASV gribēs, lai ES neliedz ievest arī pārtikas produktus. Bet tie ir ģenētiski modificēti, gaļā ir antibiotikas, arī hormoni.
Taču Ina Strazdiņa noliedz Zemes draugu pārmetumus, ka EK būtu piekāpusies ASV spiedienam. Pirmkārt, runas par ĢMO ir tik ļoti nozīmīgas, ka tās atliek uz līguma apspriešanas beigām. Īstā runāšana par pārtikas kvalitāti vēl nemaz nav sākusies. Otra lieta, Eiropas Komisija pati ir noteikusi, ka drošības standarti pārtikai ir viena no sarkanajām līnijām, ko tā pārkāpt negrasās. Turklāt ĢMO strīds arī ir tas temats, kas var sarunas par brīvo tirdzniecību vispār izgāzt. Tā kā neviena puse to nevēlas, ĢMO jautājumā būs jāmeklē kompromiss.
ASV un ES sarunās būs jāmeklē kompromiss
Viena no lielākajām ASV lauksaimniecības industrijas korporācijām ir „Monsanto”. Tieši šī kompānija 20.gadsimtā izveidoja lauksaimniecības ķīmiju raundapu, tāpat ražoja indi DDT un piedāvā Eiropā ģenētiski modificētu kukurūzu. Uzņēmuma preses pārstāvis Brendons Mitčeners noliedza uzņēmuma intereses Eiropā.
„„Monsanto” gadiem ilgi centās pierādīt eiropiešiem, ka ģenētiski modificētā pārtika ir droša. Bet, lai kā arī mēs censtos, eiropiešus pārliecināt tā arī neizdevās. Šī iemesla dēļ mēs jau 2011.gadā nolēmām mainīt stratēģiju un tirgot tikai tradicionālo augu augstvērtīgās sēklas jeb tos augus, kurus mēdz dēvēt par konvencionālajiem augiem. Tā ir kukurūza, eļļas iegūšanai paredzētie augi, piemēram, rapsis un vēl arī dārzeņi,” stāsta Mitčeners.
„Mēs tāpat arī esam paziņojuši, ka tirgosim ģenētiski modificēto produkciju tikai tur, kur tai ir plašs politiskais un sabiedriskais atbalsts, kā arī pilnvērtīga uzraudzības sistēma, kas balstīta uz zinātnisko pētījumu argumentiem. „Monsanto” nekad nav teicis, ka ģenētiski modificētā pārtika būtu kaitīga, taču šobrīd Eiropā tai nav atbalsta. Tātad mēs tirgosim daudz ko citu, bet ne ĢMO,” apgalvo kompānijas pārstāvis.
Ina Strazdiņa vēl prognozē, ka brīvās tirdzniecības līguma apspriešanas laikā, nozīmīgu lomu iegūs tādas nozares kā enerģētika, tehnoloģijas un jau apspriestā lauksaimniecības produkcija. Eiropiešu pretestība ĢMO ir liela, tāpēc Briseles politiķi baidīsies nokaitināt vēlētājus. Protams, Eiropas līmeņa vēlēšanas nule kā notikušas, taču tāds līgums, kā ACTA atgādina, eiropiešiem ir spēks apturēt sev nepieņemamas lietas.
Ko un kā amerikāņi izkaulēs sarunās ar Eiropas Komisiju, to redzēsim rudenī, kad sarūnām būtu jābeidzas, taču skaidrs, ka arī Eiropa atbildi parādā nepaliks un pieprasīs sev svarīgas lietas. Abām pusēm tirdzniecības līgums ir vienlīdz nozīmīgs, tātad arī pie sarunu galda abas puses sēž vienādās pozīcijās. Līguma vērtību gadā lēš vismaz 450 miljardu eiro apmērā, un tas kļūtu par lielāko tirdzniecības vienošanos pasaules vēsturē.
